Parīzē, turklāt ar skatītājiem, kaut gan to skaits būs stipri ierobežots. Pandēmijas vilnis atkal atgriežas visā Eiropā, un dienas kopējo apmeklētāju skaits nu nepārsniegs 1000 cilvēku dienā. Tā ceturtdienas vakarā lēmusi Francijas valdība un tās veselības ministrs Olivjē Verāns.
Sākotnēji bija paredzēts, ka ”Roland Garros” kompleksu varēs apmeklēt 20 tūkstoši skatītāju dienā, augustā šis skaitlis tika reducēts līdz 11,5 tūkstošiem, septembra vidū – līdz pieciem tūkstošiem. Nu jauni ierobežojumi, turklāt šajā tūkstotī tagad tiek ieskaitītas arī akreditētās personas, žurnālisti un TV producēšanas ļaudis.
Formāli gan jaunie ierobežojumi ir no pirmdienas, 28. septembra, svētdien drīkstētu kompleksā ielaist piecus tūkstošus. Nemierā ar jauno kārtību ir turnīra direktors Gijs Foržē, un viņam var daļēji piekrist: ”Mēs varētu mierīgi uzņemt piecus tūkstošus skatītāju dienā šajā kompleksā astoņu akru platībā, kas ekvivalents astoņiem futbola laukumiem.” Strīdā iejaucies pat Francijas premjerministrs Žans Kastekss, kas šajā amatā stājies tikai šovasar. Viņaprāt, visiem jābūt vienādiem apstākļiem un “French Open “ nebūšot izņēmums. Parīzē gan – atšķirībā no Ņujorkas – notiks arī jauniešu turnīri.
Latviju pieaugušo konkurencē pārstāvēs vienīgi Aļona Ostapenko. Ernestam Gulbim neizdevās kvalificēties turnīram – zaudējums jau pirmajā atlases kārtā. Anastasija Sevastova pēc pandēmijas tā arī nav atguvusi sportisko formu, ir arī šādas tādas veselības problēmas, un viņa savu līdzdalību Parīzē pirms dažām dienām atsauca.
Izloze notikusi, un savu pirmo pretinieci uzzinājusi arī Aļona Ostapenko – tā būs amerikāniete Medisona Brengle, kura karjerā nekad augstāk par 35. vietu reitingā nav bijusi (pašlaik viņa 77. pozīcijā). Nav slikts variants, toties otrajā kārtā gan, visticamāk, uzvarētāja pret čehieti Karolīnu Pliškovu, kura te izlikta ar otro numuru.
Mūsu dāmām šis gads individuālajos turnīros nav bijis veiksmīgs.
Abas labākās tenisistes nekādi nespēja atgūt spēles ritmu, Sevastovai vienīgais ļoti spilgtais uzplaiksnījums bija ziemā Federācijas kausa izcīņā, kad viņa sensacionāli pārspēja Serenu Viljamsu. Vēl uzvara ”US Open” pirmajā kārtā pret daudzsološo Koko Gaufu, un tas arī viss oficiālās spēlēs. Nav sportiskās formas arī tagad, un Sevastovu Parīzē neredzēsim. Reitingā mūsu labākās tenisistes nu ir piektajā desmitniekā, viņām jau krietni priekšā igauniete Anete Kontaveita (21. vieta).
Ostapenko pēdējā uzvara pirms Strasbūras turnīra bija februārī, par laimi, vismaz Francijā viņai veicās labāk, turklāt astotdaļfinālā pārspēta pasaules TOP 10 tenisiste Kiki Bertensa. Jau gandrīz zaudētā mačā, bet Aļona otrā seta galotnē izglābās, un jau trešajā setā pretiniecei kājas savainojums liedza pabeigt maču. Būtu Ostapenko izkārusi balto karogu jau otrajā setā, nekas tāds nebūtu noticis, necīnīšanos viņai nekad nevar pārmest. Par nelaimi, vēdersāpju dēļ viņa vēlāk nespēja parādīt labāko sniegumu ceturtdaļfinālā pret japānieti Hibino, kaut otrajā setā pēc spēles gaitas Aļonai vajadzēja uzvarēt. Nesanāca.
Var gan atcerēties sportistes triumfu 2017. gadā Parīzē, spēlēs līdz ”French Open” arī nekā diža nebija, līdz Aļona satricināja visu tenisa pasauli. Viņas potenciāls laukumā ir milzīgs, problēma tik spēt to izmantot un pašai nepieļaut par daudz kļūdu. Strasbūras turnīrā ar viņu jau sadarbojies slavenais zviedru treneris Tomass Hogšteds, kurš pēdējā laikā trenēja britu sportisti Johannu Kontu, bet savulaik ilgi strādājis ar divām tādām slavenībām kā Mariju Šarapovu un Karolīnu Vozņiacki, arī ķīnieti Nā Lī.
Labs padomdevējs Aļonai ir zelta vērts – vēsture rāda, ka ar nevienu speciālistu viņa nav sadarbojusies pārāk ilgi, taču vairākkārt pats sākums bijis ļoti veiksmīgs.
Aļona ir ar stipru raksturu, un tāds viņai vajadzīgs arī padomdevējs, vēl autoratīvāks par pašu. Ja Hogšteds veiksmīgi sadarbojās pat ar Šarapovu, tad varbūt jaunais tandēms arī izdosies. Lai vai kā, arī kā tenisists nu jau 57 gadus vecais Hogšteds bija labs, savulaik ir sasniedzis 38. pozīciju pasaules reitingā. Karjeras lielākās uzvaras noteikti ir divas – pret saviem tautiešiem Matsu Vīlanderu un Stefanu Edbergu, diviem dižiem čempioniem un savulaik pasaules reitinga līderiem. Jautājums – cik pats Hogšteds tagad ir izsalcis pēc tenisa, galu galā viņš laukumos jau apgrozījies kopš mazotnes, sākumā kā spēlētājs, vēlāk kā treneris. Kā būs, rādīs laiks, bet zināšanu tenisā gan šim zviedru speciālistam netrūkst, īpaši darbā ar sievietēm sportistēm.
Sievietēm izteikta favorīte šoreiz ir rumāniete Simona Halepa. Viņas iecienītais segums, turklāt pēdējās 14 spēlēs pēc kārtas Halepai tikai un vienīgi uzvaras, iegūti trīs tituli pēc kārtas – Dubaijā, Prāgā un nupat Romā, pēdējais zaudējums piedzīvots ”Australian Open” pusfinālā pret Garvinji Muguruzu.
Sievietēm sastāva ziņā Parīze pārspēs Ņujorku, kur ļoti daudzas labākās tomēr nespēlēja, ieskaitot Halepu, Ešliju Bārtiju, Elinu Svitoļinu, Bianku Andresku, Kiki Bertensu un Belindu Benčiču, t.i., nebija sešu spēlētāju no šobrīd labākā desmitnieka pasaulē. Tiesa, arī Parīzē visas nespēlēs, tostarp tādas zvaigznes kā austrāliete Bārtija, japāniete Naomi Osaka un kanādiete Andresku, tātad pirmā, trešā un septītā pasaules reitingā.
Vīriešiem galvenais favorīts ir un paliek Rafaels Nadals, kaut nupat Romas “Masters” turnīra ceturtdaļfinālā viņš zaudēja argentīnietim Djego Švarcmanam. Neveiksmes gadās pat Nadalam, turklāt Švarcmanam tā laikam gan bija labāka spēle karjerā, beidzot desmitajā piegājienā viņam izdevās pārspēt Nadalu, turklāt uz māla seguma.
Pārliecību pēc pirmā ”Grand Slam” titula ieguvis arī Dominiks Tīms, viņš jau divreiz spēlējis ”French Open” finālā pret Nadalu. Protams, jāmin arī Novāks Džokovičs. Diskvalifikācija par nesportisku uzvedību Ņujorkā, pēc tam tituls Romā un joprojām pārliecība par saviem spēkiem. Pašlaik arī diezgan saspīlētas attiecības ar Nadalu. Džokovičs ir viens no tiem, kas spēlētāju asociācijas vārdā uzstāj uz labākiem nosacījumiem tenisistiem sarunās ar ATP vadību, Nadals ir pretējās domās.
Rafa uzskata, ka pandēmijas laiks jau tā ir grūts visiem un tagad nevajadzētu uzstāt uz kādām jaunām prasībām, īpaši līderiem.
Starp citu, šogad kvalifikācijas dalībnieki saņem par 27 procentiem vairāk naudas nekā pērn, par dalību pamatturnīra pirmajā kārtā vien tagad maksā 60 tūkstošus eiro, kas ir par 30 procentiem vairāk nekā iepriekš. Toties mazāk naudas saņems čempions, arī finālists un pusfinālisti, tas nepatīk Džokovičam, kamēr Nadals to neuztver kā kādu problēmu.
Slavenības tāpat nedzīvo no rokas mutē.
Ja skatāmies no spēlētāju viedokļa, tad kopumā Nadals ir vairāk iecienīts nekā Džokovičs, jo viņš ir patiess, arī bez psiholoģiskām izrādēm laukumā, kas tik ļoti ietekmē pretinieku. Pandēmijas laiks grūtāks bija tiem, kas tālāk no pasaules elites, un tieši tagad šie spēlētāji saņems vairāk (un jau saņēma no palīdzības fonda arī dīkstāvē).
Soli tuvāk elitei ir Aleksandrs Zverevs, taču diezin vai viņš būs tik bīstams māla laukumos, drīzāk jau Daniils Medvedevs vai pat Andrejs Rubļevs, kas allaž neprognozējams un savās labākajās spēlēs var uzvarēt faktiski ikvienu, jāatceras arī par Meteo Beretīni.
Ernestam Gulbim pēc pandēmijas pauzes spēle galīgi nevedas. Viņam bija labi rezultāti ziemā, taču tagad nekā diža, zaudējumu daudz vairāk nekā uzvaru, pilnīgi visas neveiksmes divos setos, parasti turklāt vēl bezcerīgāk otrajā setā. Neveiksme Parīzes kvalifikācijā pret itālieti Marko Čekinato nepārsteidza, jo Čekinato pērnā gada reitingā vēl bija 16. pasaulē, savukārt 2018. gadā tieši ”French Open” viņš ceturtdaļfinālā pārspēja pašu Džokoviču un tikai pusfinālā zaudēja Dominikam Tīmam.
Pārsteigumi turnīrā noteikti būs arī šogad, taču tie vairāk pirmajās kārtās. Čempionam – kā vienmēr – jāuzvar septiņās spēlēs pēc kārtas, un nejauši to nav iespējams izdarīt.
