Pirmie iespaidi par Koreju gūti, jau ielidojot Seulas starptautiskajā lidostā.
Visi pretimnākoši un smaidīgi, lidosta plaša, tīra un bez tās nervozās kņadas,
kas pieredzēta Maskavā. Akreditāciju mums apstiprina zibenīgi, un esam pilntiesīgi olimpiskās saimes pārstāvji, žurnālisti un tehniskie darbinieki. Ir mūsu grupā arī trīs debitanti, taču katrs sava aroda meistars un ar kopējo sistēmu ar laiku apradīs. Jaunais ātrvilciens tieši uz olimpisko spēļu mājvietu gan jāpagaida kādu pusotru stundu, taču pati braukšana tiešām ir eleganta, un otrdienas vakarā ap desmitiem pēc vietējā laika sasniedzam galamērķi. Noguruši, tumsā, taču visi gandarīti.
Pirmā diena jaunajā olimpisko spēļu mājvietā vienmēr ir īpaša. Ar visu jāiepazīstas, pie visa jāpierod, kur nu vēl pavisam citā kontinentā. Žurnālistu ciemats ir liels, un tas atrodas aptuveni 40 km attālumā no Phjončhanas. Vairumam mūsējo šāds attālums turp un atpakaļ būs jāmēro katru dienu, jo tieši Phjončhanā atrodas ledus trase, biatlona un arī slēpošanas stadions, tāpat kalnu slēpošanas trases.
Pavisam netālu mūsu ciematā Gangneungā toties ir ledus halles – hokejs, ātrslidošana, daiļslidošana un šorttreks.
Lielais televīzijas centrs un darba biroji katrai kompānijai attiecīgi Phjončhanā, taču uz vietas dzīvot var atļauties tikai bagātākās TV kompānijas – vietu ir ļoti maz, cenas ekskluzīvas.
Pirmais rīts Korejā sākas ar brokastīm, un visi vienbalsīgi teic, ka tās ir daudz labākas nekā iepriekšējās vasaras spēlēs Rio. Gan korejiešu ēdieni, gan pasaules virtuve. Korejiešu vieglie ēdieni ir gana asi, vidējie - ļoti, stipros vēl neviens no mūsējiem nav nomēģinājis, bet kopējais iespaids labs. Tāpat arī par transporta kustību uz Phjončhanu – šis brauciens aizņem tikai aptuveni minūtes 40.
No rīta ir gana auksts, ap mīnus 12, turklāt ass vējš. Pa dienu kļūst siltāks, taču vējains te esot visu ziemu.
Sniega pilsētās ir pavisam maz, taču trasēs tā netrūkst.
Biroja iekārtošana prasa daudz laika, un te ir ko nopūlēties tehniskajiem darbiniekiem, lai viss funkcionētu, kā nākas. Internets žurnālistu ciematā iet labi, taču raidīšanai vajadzīgs vēl jaudīgāks un noturīgāks, to katrā birojā konfigurē no jauna. Tāpat arī skaņas līnijas ar LTV studiju Zaķusalā, komentētāju pultis, sakaru nodrošināšana no biroja ar komentēšanas kabīnēm sacensību vietās. Ir milzums daudz citu organizatorisku sīkumu, kas jāpaveic līdz spēļu atklāšanai. Starp citu, ģenerālmēģinājums atklāšanas ceremonijai šoreiz bija neparasti agri - jau otrdien, un uz to mēs pat nevarējām paspēt. Interesentu neesot bijis pārāk daudz, jo laukā otrdienas vakarā bija ap mīnus 20 grādiem.
Jo tuvāk spēlēm, jo vairāk dažādu jaunumu. Daudzi mūsējie jau aizvada treniņus Phjončhanā, un par mūsējo iespaidiem jau drīzumā varēsit uzzināt arī LTV speciālās reportāžās un sižetos no Korejas. Šajās dienās ir arī brīvie treniņi skeletonā un bobslejā. Starp citu, ar bobsleju saistīti divi jaunumi. Viens – Dienvidkorejas nacionālo karogu atklāšanas ceremonijā nesīs tieši bobslejists Junjongs Vons, 2015./2016.gada sezonas pasaules kausa ieguvējs un viens no favorītiem arī savā trasē (abas Korejas ies kopējā delegācijā un savs karognesējs līdz ar to būs arī ziemeļkorejiešiem).Otra ziņa bēdīgāka – ASV bobsleja izlases pilots Džastins Olsens nogādāts slimnīcā un viņam veikta operācija, apendicīts. Amerikāņi gan cer, ka Olsens līdz bobsleja sacensībām atlabs, bet diezin vai viņš fiziski būs labā formā un arī šo dienu treniņi būs gājuši secen.
Vispārējā gaisotne ir laba, un korejieši ļoti centīgi un izpalīdzīgi, kaut problēmas bieži sagādā valodas barjera.
Toties atsaucīgi ir visi un, ja kas neizdodas, tad korejieši vienmēr smej, tā ir kā sava veida atvainošanās. Reģionā sākusies vēdera gripa jeb norovīrusa infekcija, kas uzliesmojusi tuvākajā apkārtnē, un vismaz līdz trešdienai jau nedaudz vairāk nekā 40 cilvēku hospitalizēti. Brīvprātīgajiem nāk talkā armija un spēļu rīkotāji cer, ka šī infekcija neizplatīsies olimpiskās saimes vidū. Korejā var arī ik uz soļa pārliecināties par viņu tehnoloģiju milzīgo attīstību. Vadības pultis ik visam žurnālistu ciematā (reizēm gan trūkst anglisko skaidrojumu), daudz jauna arī lielajā raidorganizāciju centrā. Pie putekļu sūcējiem-robotiem jau daudzi pieraduši arī pie mums, bet korejiešiem tie ir runājoši, turklāt vēl savā priekšā uz grīdas izstaro tādu kā avīzi (vai datora ekrānu), kurā izlasīt visu aktuālāko. Turpat netālu arī divas elektroniskās zivis īpašā ūdens hokeja laukumā, kas šķistu interesanti pat mūsu multimāksliniekam Voldemāram Johansonam.
Vēl jāsagaida pēdējie lēmumi Krievijas sportistu apelācijas lietās par viņu pielaišanu spēlēm.
Lietu izskatīšana sākās trešdien, Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) sola to pabeigt līdz ceturtdienas vakaram pēc vietējā laika, lai būtu viss skaidrs līdz spēļu atkāšanai. Starp citu, mēs lidojām uz Seulu vienā lidmašīnā ar manā iepriekšējā janvāra blogā aprakstīto Kremļa ruporu medijos Dmitriju Guberņijevu, slaveno daiļslidošanas treneri Tatjanu Tarasovu un skeletonisti Jeļenu Ņikitinu. Guberņijeva jaku nu rotā uzraksts “olimpiskais komentētājs no Krievijas”, tā viņš solidarizējas ar saviem sportistiem, Tarasova nupat asi izteikusies par SOK lēmumiem un krievu sportistu diskvalifikāciju, bet Ņikitina pati nopirkusi aviobiļeti, jo cerot sagaidīt jau Phjončhanā pozitīvu CAS lēmumu un tomēr startēt skeletona sacensībās.
