Ingvilda Strautmane: Vijas Celmiņas jaunā realitāte

Ja kāds grib zināt „recepti”, kā kļūt par pasaulē slavenu mākslinieku, kura darbus pērk ietekmīgākie laikmetīgās mākslas muzeji un galerijas, tad tā ir bezgala vienkārša – talants, ļoti, ļoti, ļoti daudz darba un savs stils.

Tas viss piemīt un ir izdevies Rīgā dzimušajai, Ņujorkā dzīvojošajai māksliniecei Vijai Celmiņai, kuras vārdu pasaulē izrunā arī kā "Vija Selmins".

Uz viņas izstādi „Dubultā realitāte” mākslas muzejā „Rīgas birža” es noteikti iešu vēlreiz. Tāpēc, ka jaunas realitātes rašanās prasa laiku un iedziļināšanos. Arī no skatītāja. Par viņas mākslu zinātnieki pasaulē raksta traktātus, būvējot laikmetīgās mākslas teorijas, par sākumpunktu ņemot vienu viņas darbu. Amerikāņu rakstnieks Eliots Veinbergers savukārt radījis eseju „Zvaigznes”, kura publicēta ar roku radītā grāmatā. Kopā ar Viju Celmiņu. Tagad „Zvaigznes” latviešu valodā tulkojusi Liāna Langa, eseja publicēta izstādes katalogā. Ļoti elegantā un skaistā katalogā, kuru novērtējusi arī pati māksliniece.

Mākslas zinātniece, izstādes kuratore Elita Ansone ir pamatīgi iedziļinājusies Vijas Celmiņas mākslā tik nopietni un ilgi, ka tagad spēj pastāstīt par viņu ļoti vienkārši. To var tikai tad, kad ieguldīts ļoti daudz laika, darba un zināšanu. (Lasiet – LNMM katalogā „Vija Celmiņa. Dubultā realitāte”.)

Māksliniecei pa priekšu nāk diezgan „šerpa” slava, ka ar žurnālistiem viņai nepatīkot runāt, tāpēc žurnālisti, kuriem dota iespēja ar viņu uz dažām minūtēm tikties pēc preses konferences, ir diezgan nervozi. Es arī. Man nevajag faktus. Esmu no radio, tāpēc man vajag viņas dzīvo balsi un stāstu – par to, kas viņai šajā dzīvē patīk. Un izrādās, ka viņai patīk gan bezgalības un mirāžas Visumā, tuksnesī un okeānā, gan mazas un „nesaindētas” lietas - zilas pavasara puķītes un bērzu sulas.

Mana subjektīvā realitāte par Viju Celmiņu veidojas no Jura Podnieka studijas filmas „Teritorija. Vija Celmiņš”. No Elitas Ansones teiktā un rakstītā. No mūsu sarunas Rīgas Biržā, kurā Vija atzīst, ka viņai patīk runāt par „normālām lietām”. Par mākslu viņi runājuši, kad bijuši ļoti jauni… Viņai joprojām patīk braukt uz tuksnešiem, vērot putnus un zvaigznes, gatavot ēst saviem draugiem, pastrādāt dārzā. „Būt dabā – varbūt tas esot tas, kas nāk no latvieša dabas?” – tā man pārjautā Vija Celmiņa. Varbūt.

Tomēr pats galvenais jaunās reālitātes veidošanā ir viņas darbi, kuri uz Rīgu atceļojuši no visas pasaules. Un izstāde pati muzeja speciālistiem sākumā bijis tikai neaizsniedzams sapnis, kas tagad piepildījies.

Uz Vijas Celmiņas izstādi „Dubultā realitāte” es noteikti iešu vēlreiz. Lai redzētu „Okeāna virsmu”, „Vēstuli”, „Tuksnesi” , „Galaktiku”…

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti