Vēstures un kuģniecības muzejā situācija normalizējusies visās filiālēs, bet Nacionālajā mākslas muzejā, kur viesu gan kopumā bijis daudz vairāk, iepriecinošā statistika ir tikai par galveno ēku Valdemāra ielā. Valsts pārraudzītos muzejus gan šogad gaida arī cenu pieaugums.
Pirmdienās muzeju durvis apmeklētājiem parasti ir slēgtas, bet februāra pirmā puse ir laiks, kad lielie valsts muzeji gatavo vadības ziņojumus par aizvadīto gadu un arī pārskatus par apmeklētāju skaitu. Pirmās ziņas ir iepriecinošas. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā pagājušajā gadā apmeklētāju skaits pieaudzis par 23%, salīdzinot ar 2019. gadu – par 10%.
Tas nozīmē, ka muzejs ir ne tikai atgriezies pirmspandēmijas līmenī, bet to pat pārsniedzis.
Šim muzejam bez galvenās ēkas pie Doma baznīcas Rīgā ir arī filiāles. Galvaspilsētā – Mencendorfa nams un Latvijas Fotogrāfijas muzejs, un arī citviet – Ainažu Jūrskolas muzejs.
Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Liene Johansone Kuzmina stāsta: "Tas ir, iespējams, tādēļ, ka mūsu muzejs pagājušajā gadā svinēja 250 gadu jubileju, bija daudz dažādu pasākumu visdažādākajām apmeklētāju grupām, tai skaitā arī daudz strādājām ar medijiem. Tāpat arī apmeklētāju skaits ir pieaudzis visās muzeja filiālēs. Latvijas Fotogrāfijas muzejā varbūt mazāk salīdzinājumā ar citiem, tomēr gan Mencendorfa namā, gan Ainažos šis pieaugums ir diezgan liels, arī tuvojas 10%."
Ja RVKM apmeklētāju skaits pagājušogad ir nedaudz pārsniedzis 46,5 tūkstošus (46 608), tad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kam arī ir filiāles gan Vecrīgā, gan ārpus tās, tas ir daudz iespaidīgāks – kopumā 440 298 apmeklētāji, un tikai muzeja galvenajā ēkā pagājušogad piefiksēti vairāk nekā 269 000 tūkstoši apmeklējumu.
Iecienīta ir arī Jāzepa Grosvalda retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai", kas skatāma vēl līdz aprīlim. Citās filiālēs – mākslas muzejā "Rīgas birža", Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romanas Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā – uzplaukums neesot tik pamanāms, un arī citos Latvijas muzejos skaitļi kāpj lēnāk, secina Māra Lāce, tomēr ļoti priecājoties par paveikto.
"Mums ir ļoti dažāda aina. Galvenajā ēkā apmeklējums pagājušajā gadā bijis ļoti labs, un šobrīd šī tendence turpinās. Esam sasnieguši vienu no augstākajiem punktiem, kas Latvijā ir iespējams. Mums, protams, ir jārēķinās ar mūsu cilvēku skaitu un ar tūristu skaitu. Kā mēs zinām, tūrisms gan Latvijā nav atdzīvojies vēl," norāda Māra Lāce.
Māras Lāces teiktajam pievienojas arī Turaidas muzejrezervāta komunikācijas vadītāja Gunta Zaķīte – šeit pagājušogad fiksēti 140 tūkstoši apmeklējumu, kas ir mazāk nekā Rundāles pilī, un mazāk nekā gribētos. Tomēr arī Turaidā tendence ir augšupejoša: "Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mums ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš – par gandrīz 20 tūkstošiem."
Neesot atgriezušās tūristu grupas un, protams, vairs neredz ceļotājus no Krievijas un Baltkrievijas. Kultūras ministrijas arhīvu, bibliotēku un muzeju nozares referente Jana Šakare, kas apkopo šo statistiku, gan saka – ir pamats optimismam, apmeklējumu skaits pieaug. Reģionos atgriešanās 2019. gada līmenī notikusi ātrāk nekā valsts muzejos: "Viņiem ir vairāk iespēju, mazāks bija kritums. Vairāk ir teritoriju, ko apmeklēt pat neieejot telpās. Piemēram, Cēsu pils, var apskatīties pils kompleksu."
Tikmēr emigrācijas muzeja "Latviešiem pasaulē" direktors Uldis Dimiševskis uzskata, ka pandēmija daļai muzeju pat savā ziņā ir nākusi par labu, jo apmeklētāju piesaistei tiek izmantoti inovatīvāki risinājumi: "Pasākumu saturs ir pieejams reizēm tiešraidēs, pieejami ieraksti. Šī auditorija nav pakārtota mūsu apmeklējumam vienīgi klātienē. Tas savukārt ārkārtas situācijas ir vienīgais risinājums, kādā veidā muzejs saglabā saiti ar sabiedrību un savu auditoriju."
Diemžēl pieaugot dažādām izmaksām, valsts muzejos šogad sagaidāms neliels cenu kāpums, bet to centīšoties neveikt strauji, atbilstoši cilvēku māksātspējai.
