Grāmatu sērija "Direktora izvēle" ("Director’s Choice") ir Eiropas un Āzijas mākslas institūciju aprindās augsti vērtētās izdevniecības "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" (Lielbritānija) starptautiskais projekts, kas iepazīstina ar lielāko pasaules mākslas muzeju kolekcijām. Līdz šim publicētas jau aptuveni 60 grāmatas, pārstāvot tādus muzejus kā Londonas Nacionālā galerija, Dānijas Nacionālā galerija, Jaunā un Vecā Pinakotēka Minhenē, Albertīna Vīnē, Mauritshuis Hāgā, Polijas Nacionālais muzejs Varšavā, Frika kolekcija Ņujorkā, Gugenheima muzejs Bilbao, Āzijas civilizāciju muzejs Singapūrā un daudzi citi.
Katras grāmatas saturs ietver konkrēta muzeja un tā kolekciju raksturojumu, īsu autora biogrāfiju un apmēram 30 mākslas priekšmetu aprakstus. Iestāžu direktori un vadītāji paši izvēlas tos eksponātus, kas, viņuprāt, ieņem īpašu vietu muzeja krājumā. Viņi dalās ar savām zināšanām, emocijām un stāstiem, kas uzkrāti īsākā vai ilgākā pētniecības periodā. Valoda ir viegla, taču teksta apjoms ir stingri noteikts, aicinot rakstītāju pateikt būtiskāko koncentrēti un reizē saistoši.
Latvijā šādu grāmatu radīt bija uzaicināta Mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece, kura atlasījusi 30 izcilus darbus no glezniecības, tēlniecības un sudraba kolekcijām, stāstot par Nīderlandes un Itālijas 16.–17. gadsimta, Francijas, Austrijas, Baltijas un Vācijas 19. gadsimta glezniecību, Itālijas 19. gadsimta tēlniecību, kā arī Eiropā slavenās 20. gadsimta sākuma Meisenes manufaktūras porcelānu. Mākslas muzejs "Rīgas birža" kļuvis par pirmo Baltijā, kas piedalās "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" grāmatu sērijā "Direktora izvēle".
Daiga Upeniece: Grūtākais bija uzrakstīt tik īsi
Daiga Upeniece: "Direktora izvēle" ir grāmatu sērija, kurā jau izdotas aptuveni 60 grāmatas. Tās raksta dažādu pasaules mākslas muzeju direktori: viņiem tiek dota iespēja rakstīt par 30 līdz 36 savas kolekcijas darbiem, nedaudz uzrakstot arī par muzeja vēsturi, par kolekciju veidošanu, to raksturu. Viņi paši var izvēlēties darbus, par kuriem pastāstīt pasaulei. Šī grāmatiņa domāta ne tikai vietējam tirgum – primāri tā iecerēta, lai to tirgotu dažādos pasaules veikalos: gan lielo grāmatnīcu tīklos Amerikā, gan Āzijā, gan arī Eiropā, gan arī, protams, specializētajos veikalos, kādi ir lielajos pasaules muzejos vai arī specializētie veikali lielajās Eiropas metropolēs.
Inta Zēgnere: Kāda bijusi jūsu personīgā izvēle? Kādi darbi šajā grāmatā iekļauti?
Tas vienmēr ir pats grūtākais, jo kolekcijas ir ļoti lielas un ir ļoti grūti izvēlēties, ko no visa šī kopuma mēs vēlētos parādīt, lai raksturotu, kāda tad ir šī kolekcija. Es šajā grāmatiņā izvēlējos Rietumeiropas mākslu, un pamatā tā ir Rietumeiropas glezniecība, skatoties no skatupunkta, kas tad ir tas vērtīgākais mūsu kolekcijā. Un, ja mēs skatāmies tieši uz glezniecības kolekciju, tad tā pilnīgi droši ir Nīderlandes 16. gadsimta māksla un flāmu, holandiešu 17. gadsimta māksla. Daļu satura veido brīnišķīgie Holandes zelta laikmeta darbi, kas ir mūsu kolekcijas dārgums. Ir arī darbi, kas attiecas uz Itāliju un arī uz mākslinieku Radenu Salehu, kurš ir mācījies Eiropā, bet pieder Indonēzijas skolai. Šeit ir arī Vācija, vācbaltu māksla – gan tēlniecība, gan glezniecība, gan arī nedaudz no mūsu sudraba kolekcijas. (..)
Ko mēs redzam uz šīs grāmatiņas vāka?
Varianti bija vairāki, jo izdevniecība ņem vērā arī to, kādi bijuši jau izdoto grāmatiņu vāki – lai veidotos komplekts. Tika izraudzīts darbs, ko es arī pati ļoti vēlējos – tas ir jauna vīrieša portrets no 16. gadsimta, domājams, Nīderlandes skolai piederošs, jo mēs īsti nezinām tā autoru. Un tas bija arī mans izaicinājums. Protams, vienmēr gribam parādīt darbus, par kuriem mēs zinām pilnīgi visu, varam spīdēt ar savām zināšanām, bet šis darbs cauri paaudzēm bijis tāds, ka vienmēr bijuši varianti, kura meistara rokai tas varētu piederēt. Tas ir ļoti meistarīgi gleznots darbs, brīnišķīgs, skaists portrets – jauns vīrietis ar neļķi. Acīmredzot tas ir saderināšanās portrets.
Mērķi bija divi: viens – parādīt šo brīnišķīgo glezniecību un godprātīgi pateikt, ka šis šobrīd vēl ir nezināma autora darbs, un varbūt kādam kaut kur radīsies doma [par tā piederību] – varbūt saņemšu kādas vēstules, jo parasti šāda veida darbiem ir arī pāra darbs: ja šeit mēs redzam līgavaiņa portretu, kaut kur pasaulē jābūt arī viņa līgavas portretam.
Šādi darbi parasti sakrīt arī izmēra ziņā, un iespējams, ka kaut kur pasaulē tas eksistē. Tā ka varbūt tas pat ir dubulti: ne tikai parādām, cik laba un vērtīga ir mūsu kolekcija un cik labi ir tajā esošie darbi, bet arī tas, ka varbūt mēs beidzot atradīsim, kur šim darbam ir pāris…
Kas bija grūtākais, grāmatu rakstot, lai atklātu arī pasaulē nezināmiem skatītājiem visos kontinentos?
Tas nebija vienkāršs uzdevums.
Strikti tika pateikts, kāds ir teksta apjoms, un tas nedrīkstēja pārsniegt nevienu burtu. Tika arī pieteikts, ka tekstam jābūt populārzinātniskā valodā – tas nedrīkst būt grūti lasāms, bet tajā pašā laikā tam jāietver diezgan daudz informācijas. Būtībā tas ir pētniecības darbs, kas vieglā formātā tiek ieslēpts šajos tekstos.
Pēdējā tekstā, kur runāju par Meisenes Madonnu, es tā arī uzrakstu – ka grāmatā mēs izjūtam darbu krāsu, kompozīciju un to, ko meistars vēlējies pateikt, bet pa īstam mākslu var baudīt tikai un vienīgi klātienē, īpaši glezniecību. Un tas arī ir tas, ko uzsver pati izdevniecība – tā izdod šīs grāmatas, lai cilvēkus rosinātu ceļot, braukt un skatīties šīs kolekcijas; lai uz konkrēto valsti brauktu vairāk tūristu, lai viņiem būtu interese par mūsu zemi, reģionu. Būtībā tas, ko darīju, bija mūsu zemei, mūsu Latvijai, lai mūsu kultūras mantojumu parādītu pasaulei. Šobrīd skatos, ka grāmata, kaut arī tikko izdota, jau ir Taivānā, Korejā, Japānā, Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs un, protams, arī Eiropā, īpaši Skandināvijā. Esmu ļoti pateicīga Borisa un Ināras Teterevu fondam, jo bez viņu atbalsta šīs grāmatas nebūtu. Neliela daļa no metiena jānopērk arī pašam muzejam – lai to apmaksātu, bija vajadzīgs finansējums. Tāpēc esmu ļoti pateicīga Teterevu fondam par uzticēšanos un atbalstu, tikai tam pateicoties, mums bija iespējams šo projektu iesākt un arī veiksmīgi pabeigt. Tas nebija ne gads, ne divi, ne arī trīs – grāmata varbūt nav apjomā tik ļoti liela, bet tās uzrakstīšana bija ļoti laikietilpīga. Bija 2018. gads, kad pirmo reizi šeit viesojās Neils Titmans un man tika lūgts, lai es aizsūtu uz Londonu savus jau esošos katalogus, lai viņi var paanalizēt to stilu un profesionalitāti. Pagāja laiks, kad saņēmu atbildi, ka viņi mani uzaicina veidot šo grāmatu. Ļoti grūts bija periods, kamēr atlasīju šos darbus, jo katrs bērns ir mīļš – visu šajā grāmatā vēlējos ielikt, bet tas nebija iespējams. Kad sāku rakstīt tekstus, izdevniecības pārstāvji teica: tu redzēsi, kas tev būs grūtākais – grūtākais būs uzrakstīt tik īsi. Un tā arī bija.
Neils Titmans: Grāmata "Direktora izvēle" ir pirmā, ko "Scala" izdevusi Baltijas valstīs
Bija 2018. gads, kad "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" projekta "Direktora izvēle" vadītājs Neils Titmans (Neil Titman) pirmo reizi ieradās Latvijā ar piedāvājumu mākslas muzejam "Rīgas birža" veidot grāmatu "Direktora izvēle". Pēc pieciem gadiem, 2023. gada nogalē, izdevniecības pārstāvis atbrauca nu jau uz šīs grāmatas atvēršanas svētkiem...
Neils Titmans: Tas sākās 2018. gadā, kas, protams, Latvijai bija ļoti nozīmīgs gads. Tad es pirmo reizi satiku Daigu Upenieci no mākslas muzeja "Rīgas birža" – tas notika 2018. gada janvārī. Viņa man parādīja kolekcijas, un es sapratu, ka tā ir neparasta, ārkārtīgi bagāta kolekcija, jo īpaši attiecībā uz Eiropas mākslu, uz ko mēs koncentrējāmies.
"Scala Arts & Heritage Publishers" izdevniecība no Londonas, kuru es pārstāvu, jau piecpadsmit vai divdesmit gadus izdod sēriju "Direktora izvēle". Tās ideja ir tāda, ka muzeju direktori sniedz personisku viedokli par savām kolekcijām. Un es uzreiz nodomāju, ka Daigas kolekcija būtu ideāli piemērota šāda veida prezentācijai.
Pagāja krietns laiks, kamēr šis nodoms tika īstenots, tāpēc šodien patiešām jūtos kā lielos svētkos, ka beidzot grāmata ir mūsu rokās un tiek izplatīta visā pasaulē, kas ir viens no svarīgākajiem mērķiem, ko "Scala" dara ar šo sēriju – proti, izplatīt un popularizēt muzeju kolekcijas visā pasaulē.
Inta Zēgnere: Vai jūs varētu atgādināt grāmatas no dažiem citiem muzejiem, ar kuriem muzejiem jūs sadarbojāties un kādi muzeji piedalās šajā sērijā?
Tā ir ļoti plaša saime! Tā, piemēram, viena no pirmajām grāmatām, kas iekļuva direktora izvēlēto grāmatu sērijā, bija Nacionālā galerija Londonā – protams, tas nav pārsteidzoši, jo mēs esam Apvienotās Karalistes uzņēmums. Bet sērijā ir arī Frika kolekcija Ņujorkā, Gugenheima kolekcija Bilbao, vairāki nacionālie muzeji, arī nacionālo muzeju filiāles Polijā – piemēram, Nacionālais muzejs Varšavā, "Albertina" Vīnē. Tā tiešām ir ļoti prestiža ģimene!
Publicējot šīs grāmatas angļu valodā, mēs varam tās izplatīt ļoti plašai lasītāju auditorijai, protams, gan tiem, kuriem angļu ir dzimtā, bet arī cilvēkiem, kuri to apguvuši, un tādējādi mums ir iespēja iepazīstināt cilvēkus ar šo muzeju mākslas vērtībām, pirms viņi tos apmeklē. Tāpēc es ceru, ka arī šī grāmata pildīs savu misiju, mudinot cilvēkus doties uz Rīgu.
Vai jums ir zināms, uz kurām valstīm šī grāmata jau ceļo šobrīd?
Grāmata ir tikko izdota, bet skaidrs, ka tā sāk savu ceļojumu uz visdažādākajām valstīm: ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju. Lielbritānija – tas pats par sevi.
Man vajadzēja jau iepriekš pieminēt, ka šī grāmata ir pirmā, ko "Scala" izdevusi Baltijas valstīs. Man ir bijis prieks četras reizes ierasties Rīgā, esmu apmeklējis arī Lietuvu un Igauniju, bet Daiga Upeniece bija pirmā, kuras grāmata ir iznākusi. Šis ir ļoti aizraujošs papildinājums šai starptautiskajai mākslas ģimenei.
Scala līdz šim ir publicējusi aptuveni 60 izdevumus šajā sērijā, kas aptver vairāk nekā 30 valstis, tās ir grāmatas par muzejiem Grieķijā, Spānijā, ASV, Lielbritānijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā, Ungārijā, Polijā. Saraksts turpinās un turpinās, vairāki izdevumi vēl ir sagatavošanā. Tātad kopumā mēs runājam par aptuveni 70…
Un tagad arī Latvija ir starptautiskajā ģimenē!
Šādas grāmatas izdošana – tā ir iespēja atklāj vēl nezināmas mākslas vērtības cilvēkiem pasaulē. Un
tā ir mana darba privilēģija – redzēt sava darba īstenošanos. Tāpēc ir īpašs prieks redzēt šādu grāmatu pilsētā, kuru pirms ierašanās šeit 2018. gadā es patiešām nezināju, nemaz nerunājot par priekšstatu par tām bagātībām, kādas ir mākslas muzejā "Rīgas birža".
Jūs esat kā dārgumu atklājējs!
Tieši tāds es esmu, jā. Un tā ir īpaša privilēģija.
Kāds ir šīs konkrētās grāmatas stils? Jo katrai grāmatai no šī krājuma ir savs stils.
Tas ir diezgan elastīgs. Ir noteikti parametri attiecībā uz grāmatas apjomu un tā tālāk. Bet patiešām, šī ideja ir tāda, ka tas ir spilgtāko darbu krājums. Lielākajai daļai muzeju ir ceļvedis, kas, iespējams, ir pasniegts neitrālā veidā, un kopumā ir informatīvs. Bet šajā sērijā attieksme ir mazliet atšķirīga, jo apmeklētājs tiek uzrunāts personiski, un šī balss parasti pieder direktoram. Ir daži sējumi, kur patiesībā autors, iespējams, ir vecākais kurators. Bet ideja ir tāda, ka runā reāls cilvēks. Un Daigas grāmatā to patiešām var redzēt. Ir pat atšķirīgs tonis no apraksta uz aprakstu. Ir pāris ierakstu, kur viņa pēkšņi pāriet pirmajā personā. Var redzēt, ka viņa ir tik ļoti aizrāvusies ar savu personisko izvēli. Tas ir ļoti jauks piemērs!
Es vēroju, kā jūs muzejā skatījāties uz gleznām, un jautāju, vai jūs salīdzināt to, ko esat redzējis grāmatā, ar to, kas redzams izstāžu zālē. Varbūt jums ir kādas iecienītākās lietas, mākslas darbi, ko esat atklājuši no šīs kolekcijas?
Šī grāmata ir īpaši interesanta, jo mēs runājam par muzeju, kura kolekcija ir starptautiska. Daudzi no šiem darbiem ir muzejam dāvināti un nāk no citurienes. Tā, piemēram, holandiešu māksla ir ļoti labi pārstāvēta, tāpat kā itāļu māksla, vācu māksla. Tāpēc ir diezgan brīnišķīgi izbaudīt šo dažādību.
Atbildot uz jūsu sākotnējo jautājumu – kad jūs redzējāt mani klejojam pa muzeju, viena no pirmajām lietām, ko es darīju, bija grāmatas reprodukciju kvalitātes salīdzināšana ar oriģināliem, un tas ir tik svarīgi. Daiga Upeniece saka, ka viņa ir ļoti apmierināta, un tas savā ziņā ir galvenais. Šie darbi ir viņas ģimene, un viņai reprodukcijas kvalitāte ir ļoti svarīga.
Un viena lieta, ko Daiga izdarījusi, prezentējot šos darbus, ir īpaši pamanāma – viņa patiesībā ir iekļāvusi nedaudz mazāk darbu, nekā parasti ir šajās grāmatās. Parasti 80 lappušu formāts ļauj ievietot apmēram 35, 36, 37 darbus, bet viņa ir aprobežojusies ar 30 darbiem, jo vairākos gadījumos viņa vēlējās parādīt ne tika darbu kopumā, bet arī iedziļināties detaļās. Te ir ļoti augstas izšķirtspējas fotogrāfijas, kurās redzamas arī atsevišķas šo gleznu detaļas. Tāpēc attēla reproducēšanas kvalitātes ziņā tas bija liels izaicinājums, un esam lepni, ka mums tas ir izdevies. Bet arī jūs varat ieraudzīt tās detaļas, kas ir darbos svarīgas. Jūsu pieredze par šo mākslas darbu kļūst citādāka nekā tad, ja stāvat trīs pēdu attālumā no šī darba.
Daigai tas varētu sagādāt ļoti lielu prieku – ja viņa ieraudzītu kādu no tūristiem ar grāmatu rokās.
Grāmatai ir divas funkcijas. Vai nu jūs to iegādājaties pirms ierašanās, kas ir izplatīšanas mērķis, vai arī jūs to iegādājaties kā piemiņu jau pēc muzeja apmeklējuma. Un,
lai gan muzejam būtu liels gandarījums redzēt cilvēkus, kas iegādājas eksemplārus uz vietas, iespējams, vēl lielāks gandarījums būtu redzēt cilvēkus, kas ierodas no ārzemēm ar grāmatu jau rokās.
Jums ir ļoti interesanta dzīve. Jūs ceļojat pa dažādām valstīm un mācāties dažādas valodas.
Tā ir taisnība. Latviešu valodu es diemžēl neprotu, bet man ir ļoti plaša darbības joma, kas nozīmē, ka esmu saistīts darba lietās ar apmēram 40 vai 50 dažādām valstīm. Pašlaik cenšos iemācīties čehu valodu un mēģinu apgūt arī uzbeku valodu. Kādu dienu, cerams, es iemācīšos arī latviešu valodu. Tā ir neparasta dzīve, un manai ģimenei ir jāpierod pie tā, ka es tik daudz ceļoju.
Bet kas ir tuvākie kaimiņi, proti – kādu valstu muzeji, kuriem arī iznākusi grāmata 2023. gadā?
Scala ir vairāki cilvēki, kas popularizē šo sēriju un izdod grāmatas dažādās valstīs. Piemēram, viena no manām kolēģēm strādā Austrālijā un viņa ir izdevusi direktora izvēlēto grāmatu Austrālijā un Jaunzēlandē, kas ir lieliski. Bet man Centrāleiropa ir bijusi ļoti bagāta atradumu vieta. Tā, piemēram, Čehija, grāmatas Rietumbohēmijas galerijai Plzeņā, Dekoratīvās mākslas muzejam Prāgā, kas ir absolūti brīnišķīga kolekcija. Polijas Nacionālais muzejs Varšavā, Nacionālais muzejs Ščecinā, Šopēna muzejs Varšavā. Tas, ko es atklāju – ir interesanti, ka no Centrāleiropas un uz austrumiem ir patiesa vēlme pēc starptautiskās sadarbības, kas ir brīnišķīgi. Te valda sadarbības gars.
Scala turpinās izdot šīs grāmatas. Direktora izvēle turpināsies, bet jums ir savi izaicinājumi, tāpēc var teikt, ka šī grāmata ir pēdējā jūsu atklājumos izdevniecībā "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd", jo tagad jums ir savas – jaunas iespējas.
Tā ir taisnība. Nesen sāku vadīt pats savu uzņēmumu "Kulturalis Ltd", un mēs līdzīgi nodarbosimies ar kolekcijām kā "Rīgas biržas" kolekcija un darīsim darbu, kas saistīts ar kultūras izplatīšanu starptautiskā mērogā. Tāpēc savā ziņā man šī ir kā atvadu dāvana. Bet es šodien esmu šeit, lai pārstāvētu to, ko "Scala" ir darījusi daudzus gadus.
Un, atbildot uz jūsu jautājumu, "Scala" turpinās attīstīt šo sēriju, kas patiešām ir izrādījusies diezgan liels fenomens. Un esmu pārliecināts, ka turpmākajos gados tā gūs vēl lielākus panākumus. Savā ziņā šī grāmata par mākslas muzeju "Rīgas birža" ir kā pirmais iesētais grauds Baltijas valstīs.
Un ko jūs darīsiet kultūras jomā?
"Kulturalis Ltd" būs pārstāvēta tā pati sfēra – popularizēsim kultūru visās tās izpausmēs. Un tas neaprobežosies tikai ar muzejiem un galerijām, bet arī ar reliģiskajiem objektiem, izglītības iestādēm; meklēsim arī izdevējus, piedāvājot to starptautisko izplatīšanu, par ko jau runāju iepriekš. Turpināšu ceļot, darīšu to, ko daru pēdējos astoņus gadus.
Man ļoti patīk jūsu salīdzinājums par šo grāmatu kā sēklu, kas iestādīta Baltijā.
Pilnīgi noteikti. Kad šeit ierados 2018. gadā, pavadīju tik daudz laika, cik vien varēju, runāju ar vairākām institūcijām Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā. Un es ceru, ka šīs sēklas vēl nav sadīgušas visur, bet nav iemesla domāt, ka tās nesadīgs. Un es domāju, ka šī grāmata, kuru mēs šodien prezentējam, ir iedvesmas avots turpināt. Tāpēc ceru, ka tā mudinās arī citas iestādes iesaistīties. Šī grāmata dos "Rīgas biržas" kolekcijai un arī Daigai kā vadītājai papildu atpazīstamību kultūras mantojuma nozarē, ko tās arī ir pelnījušas.
