Atis Klimovičs: Prognozes par notikumu attīstību Ukrainā nav optimistiskas

Tā, lai Kijevā nebūtu nekādu šaubu, ko bijušās impērijas centrā domā par ukraiņu ieguvumu - bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību - Krievijas militārā agresija Donbasā beidzamās nedēļas laikā bijusi sevišķi jūtama. Katru dienu apšaužu skaits bijis mērāms vairākos desmitos un cietušo daudzums pārsniedzis ierastos skaitļus.

Tā, lai Kijevā nebūtu nekādu šaubu, ko bijušās impērijas centrā domā par ukraiņu iegūto bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, Krievijas militārā agresija Donbasā beidzamās nedēļas laikā bijusi sevišķi jūtama. Katru dienu apšaužu skaits bijis mērāms vairākos desmitos un cietušo daudzums pārsniedzis ierastos skaitļus. Šāds stāvoklis frontē, kā atklāti pateicis Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks, liecinot par to, ka “agresors – Krievijas Federācija neatsakās no idejas iekarot mūsu valsti”.

Zīmīgi, ka to viņš teicis izlaiduma ceremonijā uzrunājot Ukrainas Nacionālās aizsardzības universitātes absolventus. Kara apstākļi liekot valstij neatlaidīgi domāt par savu aizsardzības spēju pilnveidošanu. Ministrs norādījis, ka bruņotajos spēkos izveidotas jaunas vadības struktūras, apvienotais operatīvais štābs, labāki kļuvuši augstas mobilitātes spēki, uzlabota karavīru sagatavošanas sistēma, mainīta loģistiskā nodrošinājuma sistēma”.

Tomēr plašāk, paraugoties pat tikai nedaudz vairāk par tūkstoti kilometru no Ukrainas robežas uz rietumiem, karu ar apšaudēm, kas apdraud tūkstošiem cilvēku karavīra formās un civiliedzīvotāju (visu vecumu un abu dzimumu), nemaz nemana.

Lai cik ciniski tas skanētu, “nogurušajiem” eiropiešiem galu galā pēc smagās darba ziemas pienākas atvaļinājumi ar atpūtu pie jūras un kalniem. Nav laika nodarboties ar kara problēmām.

Šādu viedokli jau senāk nācies dzirdēt no kādas NATO darbinieces Gruzijas – Krievijas kara laikā. Iebrukums Gruzijā 2008.gadā notika vasarā un alianse, pēc minētās personas atzinuma, tikusi pārsteigta nesagatavota. Kā lai reaģē, ja visi dalībvalstu pārstāvji Briselē atrodas atvaļinājumos, toreiz ironizēja NATO darbiniece.

Tagad, vērojot notikumus Ukrainā, šķiet nekas nav mainījies. Eiropā vasarīgs laiskums un pat, ja kāds arī Briselē laiku pa laikam pieminējis to, ka ES vajadzētu kļūt aktīvākai, dzīvē un  darbos nekas nemainās. Vienīgi atceras par Minskas un Normandijas formātu pastāvēšanu. Visi zina, ka savu darbu kara zonā Donbasā pilda EDSO novērotāju misija. Kā pilda – kāda gan tam nozīme, lai ļaudis novēro. Tomēr labuma no viņu darbības nekāda. Pilnībā jāpiekrīt kāda ukraiņu eksperta kritiskajam viedoklim, ka šī misija jāuzskata par bezjēdzīgu. EDSO novērotāji joprojām nav pamanījuši, no kurienes tā saucamo separātistu pusē tiek ievesti ieroči un bruņutehnika – kas gan vēl daiļrunīgāk varētu apliecināt, ka no dārgās misijas nav nekāda labuma.

Kādēļ Latvijas pārstāvji – valdība, ārlietu ministrs nevarētu nākt klajā ar aicinājumu apturēt EDSO misijas darbu un tās vietā izveidot ES misiju? Turklāt tādu, no kuras darbības labumu varētu sajust jau pēc vienas nedēļas. Ar septiņām dienām pietiktu, lai ES pārstāvji pa pilnam “atskatītos” krievu militāristu darbībā un Brisele saņemtu gluži konkrētu situācijas aprakstu.

Šādā gadījumā Angelai Merkelei, Austrijas un Francijas līderiem būtu sarežģītāk iebilst amerikāņu vēlmēm paplašināt sankcijas pret Krieviju. Tomēr, spriežot pēc līdzšinējās prakses miera risinājuma “meklējumos” ar vāciešu un franču dalību, ko precīzāk dēvēt par Krievijas pielabināšanas mēģinājumiem, uz pozitīvam izmaiņām kara apturēšanā nenākas cerēt.

Jebkurā gadījumā, šāda ES pozīcija kalpo par iedrošinājumu Vladimiram Putinam karu Ukrainā vēl vairāk paplašināt. Jāpiekrīt ukraiņu aizsardzības ministra skaudrajām, taču reālistiskajām prognozēm – neatliek nekas cits, kā vien centīgi gatavoties arī vēl sliktākam scenārijam.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt