Gluži tas pats sakāms par terora aktiem, kas var kļūt, ja vien nav kļuvuši, par ļaunu ikdienu. Labi pateicis krievu publicists Dmitrijs Voderņikovs, pēc kura domām, esot jāiemācās sadzīvot ar teroru. Viņš teicis: “Ko mums darīt? Dzīvot un baidīties. Un vienlaikus nebaidīties dzīvot”.
Beidzamajos gados pieaugušais nežēlīgo uzbrukumu skaits (Parīze, Brisele, Nica) mudina vērtēt situāciju reāli, pieļaujot teroristisku uzbrukumu vēl lielāku daudzumu nākotnē. Tas nozīmē, ka par slepkavu mērķi var kļūt gandrīz vai jebkurš Eiropas Savienības iedzīvotājs. Protams, galvenokārt personas, kas uzturas pilsētās vai lielākās apdzīvotās vietās. Grūti iedomāties, ka terora aktu kāds gribētu īstenot savrup esošā zemnieku saimniecībā.
Pēdējais terora akts Nicā ļāvis noprast, ka šādus uzbrukumus var īstenot ārkārtīgi daudzveidīgi. Turklāt tos var pastrādāt personas, kuras iepriekš nav bijis pamata turēt aizdomās par šāda nozieguma iespējamu izdarīšanu. Tas nopietni apgrūtina policijas un citu drošības struktūru spējas pilnībā novērst terora aktus. Tomēr šīm šaubām nevajadzētu kļūt par argumentu, lai necenstos uzlabot minēto dienestu spējas tos novērst.
Kā var noprast, visdrīzāk, katrā ES dalībvalstī šajā laukā ir pietiekami uzlabojamā – arī Francijā un tāpat Latvijā. Pie mums, piemēram, vēl pavisam nesen policistiem faktiski nav bijušas iespējas apgūt vai uzturēt ieroču lietošanas prasmes. Visai daudz vērtīgu zināšanu varētu iegūt kontaktos ar Izraēlas drošības speciālistiem, kas šajā jomā patiesi vismaz pāris “suņus noēduši”. Piemēram, par kaitinošo izvaicāšanu Telavivas lidostā stāsta gandrīz ik katrs, kas pabijis Izraēlā. Šādas prasmes, iespējams, būtu nākušas par labu vāciešiem, kas starp bēgļiem nav pamanījuši pietiekami lielu skaitu citu personu – speciāli uz Eiropu sūtītus kaujiniekus.
Ierindas pilsonim gluži tāpat kā dažādām organizācijām, struktūrām un valstiskiem veidojumiem var ieteikt tikai vienu – turpināt savu dzīvi tāpat kā līdz šim.
Ņemot piemēru no franču žurnāla "Charlie Hebdo", kas nav atteicies publicēt karikatūras.
Asiņaino terora aktu organizatoru mērķis ir piespiest eiropiešus mainīties – pieļaut, ka tiek ierobežotas gadsimtu ilgās cīņās iegūtās brīvības. Lai kur būtu meklējami šo uzbrukumu idejiskie tēvi, tie visi vēlas panākt demokrātijas apcirpšanu, radikālisma pieaugumu un Eiropas vienotības sabrukumu.
Jaunais izaicinājums Eiropai (nevar gan teikt, ka iepriekš nav bijis terora aktu) aicina jau laikus meklēt atbildi uz jautājumu, kā nākotnē, ja šāda nepieciešamība radīsies, līdzsvarot eiropiešu tiesības uz visām pamatbrīvībām ar ārkārtēju drošības pasākumu ieviešanu.
