Anda Rožukalne: Cik ietekmīgas ir viltus ziņas? Un ko par tām zinām?

Mēs īsti nezinām, bet uztraucamies, jo nepatiesas informācijas ir ļoti daudz - būtu godīgākā atbilde uz jautājumu par viltus ziņu ietekmi.

Pagājušajā nedēļā publicētais pētījums bija kā auksta duša visiem, kuri tic, ka ASV vēlēšanu rezultātu ietekmēja un lielā mērā arī noteica sociālajos medijos rotējošā nepatiesā informācija. Hants Allkots (Hunt Allcott) un Metjū Gentckovs (Matthew Gentzkow), kas pārstāv Ekonomikas pētījumu grupu, kopš 2016.gada novembra savā pētījumā „Sociālie mediji un viltus ziņas 2016.gada vēlēšanās“ centās pārbaudīt, vai vispārzināmās pārliecības par viltus ziņu ietekmi ir pamatotas.

Sākuma dati bija šādi:

  • 62% pieaugušo ASV iegūst ziņas sociālajos medijos;
  • viltus ziņas sasniedza daudz vairāk cilvēku, nekā faktos balstīta informācija;
  • lielākā daļa cilvēku ticēja nepatiesai informācijai;
  • lielākā daļa nepatieso ziņu atbalstīja Trampa kandidatūru.

Rezultāti, kuru iegūšanai tika pārbaudīta patieso, viltus ziņu un pētnieku izdomāto viltus ziņu („fake fake news“, kuras neviens nebija redzējis) atpazīstamība un ticība šīm ziņām, parādīja, ka

viltus ziņu spēks ir pārspīlēts.

Tikai 15% no pētījuma respondentiem atcerējās, ka redzējuši „vidējo“ viltus ziņu virsrakstus, ap 8% atzina, ka noticējuši tajos teiktajam. Respondenti patiesajām ziņām ticēja nedaudz vairāk nekā nepatiesajām. Interesanti, ka viltus ziņu atpazīšanas rezultāti ir tuvi pētnieku izdomāto ziņu vērtējumam un ticībai placebo ziņās teiktajam. Tas nozīmē, ka cilvēki pārspīlē viltus ziņu ietekmi.

Svarīgi, ka respondentu esošā politiskā nostāja noteica, kuras ziņas viņi pamanīja: liberālie vairāk ievēroja saviem uzskatiem atbilstošas ziņas, konservatīvi noskaņotie redzēja lielāku skaitu konservatīvo pārliecību nostiprinošas ziņas. Šo likumsakarību noteica arī konkrēto lietotāju draugu politiskie uzskati.

Pēc Allkota un Gentckova datiem, sociālo mediju lietotāji 76 miljonus reižu dalījās ar Trampu atbalstošām ziņām un 7,6 miljonus reižu - ar Klintonei labvēlīgām ziņām. Un tomēr – tikai 14% no respondentiem atzina, ka sociālie mediji bija to galvenais informācijas avots. Tas lika izdarīt secinājumu, ka televīzijai un tajā esošajām politiskajām reklāmām joprojām bija galvenā loma arī pērnā gada ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā.

Izmantojot lielu datu apjomu un vairākas datu vākšanas metodes, pētnieki pierāda, ka

niecīga amerikāņu vēlētāju daļas lēmumu varēja ietekmēt nepatieso ziņu plūsma.

Tie ir svarīgi secinājumi laikā, kad viltus informācijai tiek piedēvēts neapturams spēks!

Kāpēc šī pētījuma dati ir svarīgi arī Latvijā? Vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kvantitatīvie dati par vēlētāju reālo kontaktu ar viltus ziņām, uzticēšanos tām var palīdzēt analizēt Latvijas sociālo mediju lietotāju uzņēmību pret nepatiesu informāciju. Būt mazliet skeptiskākiem, kad, izmantojot savu kā mediju lietotāja pieredzi, vērtējam nepatiesu ziņu ietekmi.

Arī Latvijas  sociālo mediju lietotāji palīdz izplatīt apšaubāmu tiešsaistes vietņu publicētas viltus ziņas vai daļēji nepatiesu informācija gan par politiku, gan dzīves stilu, uzturu, slavenībām, attiecībām un veselību. Tā tiek pārsūtīta, lasīta, ieteikta – simtiem reižu, to redz tūkstošiem cilvēku. Viltus ziņu ražotāju mērķus un metodes labi parādīja “RE:Baltica” pētījums, tas parādīja arī viltus un sagrozītās informācijas cirkulācijas apmērus.

Latvijā aktuāla ir diskusija par Krievijas propagandas ietekmi, par apmaksāto interneta troļļu spēju izmainīt iedzīvotāju rīcību un viltus informācijas ietekmi uz sabiedrības integrāciju. Joprojām neesam vienojušies, kā ar kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus. Tie ir svarīgi jautājumi.

Tomēr viltus ziņu atmaskojumi, to izplatītāju uzskaitīšana ir tikai daļa no stāsta. Šie dati nepalīdz detalizēti atšifrēt informācijas iedarbību, tie neskaidro sociālo mediju efektus. Cilvēki dalās ar informāciju desmitiem iemeslu dēļ. Bet viltus ziņu lasīšana, tajos izteiktā viedokļa atbalstīšana, analizējot tikai informācijas lietošanas faktu un veidu, neparāda cilvēku uzskatus.

Vēl jo mazāk pēc sociālo mediju uzvedības var spriest par cilvēku iespējamo rīcību, piemēram, pašvaldību vēlēšanās jūnijā.

Sociālo mediju uzvedība neparāda uzņēmību pret viltus informāciju, tās atpazīšanu, uzticēšanos.

Mediju lietojuma dati, kas ir pieejami, neļauj izskaidrot auditorijas uzvedību, uzskatus, vērtības, cilvēku rīcību.

Tāpēc otrs šī amerikāņu pētījuma nozīmīguma iemesls ir atgādinājums, ka daļu no uzskatiem par sabiedrību, tās rīcības iemesliem un uzvedību veido pieņēmumi, nevis dati un pētījumu rezultāti. Jo pētījumu nav vai to ir ļoti maz.

Latvijā šajā ziņā situācija ir ļoti satraucoša. Tā neuzlabosies, kamēr sociālo zinātņu pētījumiem nebūs atbilstošs finansējums. Nebūs iespējams izveidot un attīstīt jaunas pētījumu metodes, ar kuru palīdzību iespējams analizēt jaunākos sociālos fenomenus, arī mediju lietojuma motivāciju un ietekmi, ja sociālo zinātņu pētījumu nepieciešamība arī turpmāk tiks noniecināta.

Vienlaikus politiķiem, amatpersonām, uzņēmējiem ir interese par sabiedrībā notiekošiem procesiem. Pieprasījums prognozēt sabiedrības uzvedību, arī mediju lietojuma kontekstā, ir ļoti liels. Nopietni un pastāvīgi veikti pētījumi palīdzētu Latvijā veidot nozīmīgas politikas, balstot tās pārbaudāmos datos, pamatojot, piemēram, gan sabiedrības integrācijas uzlabošanas idejas, gan plānojot konkrētus darbus Krievijas propagandas ierobežošanā. Varbūt pēc vairākiem gadiem situāciju spēs izlabot pētījumi, kas nonāks vēl neizveidotā, bet iecerētā Saeimas Pētniecības un analīzes biroja darbinieku uzmanības lokā?

Tikmēr skaļi vispārinājumi par sabiedrības dabu, sociālo mediju lomu cilvēku uzskatu veidošanā, Latvijas mediju auditorijas rīcības prognozes un piedāvājumi konkrētā veidā tērēt sabiedrības līdzekļus dažādu jautājumu risināšanai labākajā gadījumā tiek balstīta nepietiekamos datos vai informācijā, kas daļēji palīdz skaidrot problēmas. Bet sliktākajā – dažas prognozes un piedāvātie risinājumi paši ir grūti atšķirami no nepatiesām vai daļēji patiesām ziņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti