Atrodoties Andu kalnu pakājē, paveras majestātisks skats uz tā saukto Kvelkajas ledus cepuri – tā ir daļa no tropu klimatiskajā joslā lielākā ledāja un viena no pasaulē visvairāk pētītajām ledus virsotnēm.
Pētnieku interese gan saistīta ar nepatīkamu faktu – ledus cepure ir zūdošs skaistums. Pēdējos gadu desmitos ledājs ir atkāpies par vairāk nekā kilometru, un pētnieki prognozē, ka tikai pēc dažiem gadu desmitiem ledājs pazudīs pilnībā.
Par ledus kušanu liecina virkne fotogrāfiju, ko kopš 70. gadiem uzņēmusi pētnieku grupa no Ohaio Universitātes.
Piemēram, ledāja ielejā tālumā var redzēt lielu ezeru, kas tur izveidojies kopš 1991. gada. Tas radījis jaunas ģeoloģiskas briesmas cilvēkiem, kas dzīvo ielejā.
Ledāja izzušana šiem cilvēkiem nozīmētu problēmas ar ūdens un pārtikas produktu iegūšanu. Vienlaikus ledāju atkāpšanās ir atklājusi vairāku augu fosilijas, kas liecina, ka ledus apjoms reģionā nav bijis tik niecīgs pēdējos 6000 gadus.
Šis zinātnieku fakts tiek citēts kā viens no spilgtākajiem piemēriem dramatiskajām klimata pārmaiņām Andu kalnos. Tieši Peru atrodas vairāk nekā divas trešdaļas no tropisko reģionu ledājiem un tikai trīs gadu desmitos tie kopā zaudējuši piektdaļu sava izmēra. Tas nozīmē, ka aptuveni 3000 kalnos dzīvojošo cilvēku nāksies saskarties ar lauksaimniecības zemju un ganību lauku iznīkšanu, kā arī jārēķinās ar izmaiņām sēšanas grafikā un spēcīgākām salnām.
Peru galvaspilsētai Limai ledāju kušana sagādā vēl lielākus draudus – tā ir pasaulē otrā lielākā galvaspilsēta, kas atrodas tuksnešainā vidē un ir ļoti atkarīga no ledājiem irigācijas sistēmas uzturēšanā un ūdens enerģijas iegūšanā.
