Komisijas sēdē trešdien sēdē izskanēja ļoti atšķirīgi deputātu viedokļi par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un amata pilnvarām, komisija bija vienisprātis, ka šis jautājums ir aktuāls visai sabiedrībai un par to ir nepieciešama diskusija, kurā tiek apspriesti jautājumi par prezidenta kandidāta izvirzīšanas kārtību, prezidenta pilnvarām, prezidenta vēlēšanu kampaņu un citiem saistītiem jautājumiem.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) informēja, ka jautājums par darba grupas sastāvu un darba kārtību Juridiskajā komisijā tiks lemts jau tuvākajās nedēļās.
Savukārt trešdienas komisijas lēmums neatbalstīt iesniegtos Satversmes grozījumus par tautas vēlētu Valsts prezidentu nav lēmums "par" vai "pret" šo ideju, skaidroja komisijas priekšsēdētājs.
Likumprojekts netika atbalstīts, jo pēc Saeimas Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas pārstāvju norādījumiem tas bija nepilnīgs, ignorējot nepieciešamos vairāku saistīto pantu grozījumus. Atšķirībā no citiem likumprojektiem Saeimā, trīs lasījumos skatot Satversmes grozījumus, nav iespējams tos papildināt ar izmaiņām citos Konstitūcijas pantos, iesniegtā likumprojekta nepilnības skaidroja Bērziņš.
Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija noraidīja pirms pirmā lasījuma Satversmes grozījumu projektu par tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu. Gan vairāki deputāti, gan Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka likumprojekts šobrīd būtu pretrunā ar vairākiem citiem Satversmes pantiem.
Grozījumus Satversmē iesnieguši vairāki "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).
Šo projektu kā nepilnīgu iepriekš kritizēja gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”), jo neesot skaidrs, vai iecere paredz lielākas pilnvaras prezidentam.
Iepriekš Saeimas opozīcija vairākkārt rosinājusi grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet iecere tikusi noraidīta.
Savukārt 2011.gadā konsultācijās par valdības koalīciju toreizējā Zatlera Reformu partija un "Vienotība" nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2012.gada vidum izstrādāt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu un līdz 2013.gada martam sarīkot referendumu par šo jautājumu, tas gan netika īstenots.
Pašlaik Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsi.
