Šo jautājumu šonedēļ plānots skatīt valdības sēdē. Kā norādīts IZM sagatavoto grozījumu anotācijā, no valsts budžeta turpinās finansēt internātskolu pedagogu darba samaksu. Savukārt pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumus par internātskolā uzņemtajiem izglītojamiem, kuri ir bāreņi vai bez vecāku gādības palikuši bērni, kā arī izglītojamiem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm no valsts budžeta segs līdz 2017.gada beigām. Līdz tam ministrija sola kopā ar pašvaldībām “meklēt optimālos risinājumus katras konkrētas internātskolas attīstībai”.
2015.-2016.mācību gadā valstī bija 16 pašvaldību dibinātas internātskolas, kurām tika aprēķināts valsts finansējums uzturēšanas izdevumiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Kopējais finansējums šā gada astoņos mēnešos ir 3,2 miljoni eiro.
Pērn vairāk nekā 50% bērnu, kuri iegūst izglītību internātskolās, bijuši no trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm. Ministrijas ieskatā nav atbalstāma izglītojamo segregācija pēc ģimenes materiālā stāvokļa vai sociālā statusa.
Ministrijā gan atzīst internātskolu lomu maznodrošināto un sociāli neaizsargāto ģimeņu bērnu atbalstā, tomēr norāda - sociālā palīdzība maznodrošināto ģimeņu bērniem ir pašvaldības autonomā funkcija.
Turklāt konkrētu internātskolu izglītojamie visbiežāk esot dažādās citās pašvaldībās deklarētie bērni. Tāpēc, ministrijas ieskatā, pašvaldībām būtu jāpiedalās internātskolu, kurās izglītību iegūst attiecīgi citu pašvaldību bērni, uzturēšanā.
Šobrīd IZM sedz gan internātskolu mācību, gan uzturēšanas izmaksas. Jau iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar ieceri nododot uzturēšanas izmaksas pašvaldību pārziņā. Ministrija cerēja ietaupīt 4,8 miljonus eiro, ko varētu novirzīt pedagogu algu palielināšanai.
Par varbūtību, ka pašas vietvaras var būt spiestas finansēt internātu uzturēšanu, nobažījušās vairākas pašvaldības. Piemēram, satraukumu jau paudušas Liepājas, Vecbebru un Mālpils pašvaldības, arī Tilžas pagasts.
