Kopš pirmdienas, 11. aprīļa, kad olu ražotājs „Balticovo” konstatēja, ka ir sabojājusies uzņēmumā esošā notekūdeņu attīrīšanas iekārta un Iecavas pietekā – Verģupītē – ieplūst neattīrīti notekūdeņi, to iepludināšana Verģupītē ir apturēta. Verģupē zivis nedzīvo, un upē nonākušais piesārņojums ir organiski savienojumi, kas nav toksiski.
Upītes krastā strādā traktors un rosās vairāki strādnieki, taču „Balticovo” valdes loceklis Kārlis Valdens uzsver, ka šeit noritošie teritorijas rekultivācijas darbi nav saistīti ar pirmdien konstatēto avāriju. Tā neietekmēšot „Balticovo” darbību, skaidro Valdens. „Uzņēmuma darbību tas neietekmē. Mums ir notekūdeņi, kuriem ir nepieciešama attīrīšana un kas tiks izvesti uz komunālo saimniecību, kur tie tiks attīrīti. Pārējos ražošanas procesos attīrīšana nav nepieciešama,” saka Valdens.
Pamanot, ka bioloģiskās attīrīšanas iekārta ir izgājusi no ierindas, „Balticovo” par notikušo tūlīt informējis Valsts vides dienestu, Latvijas Radio apliecina dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Hardijs Verbelis. Dienesta pārstāvji nekavējoties devušies uz „Balticovo” un uz „karstām pēdām” tapis rīcības plāns situācijas glābšanai.
„Pirmkārt, šajās dienās viņi par trešdaļu samazina ražošanu. Otrkārt, viņi paši daļu ūdeņu var uzglabāt. Treškārt, kaitīgākie ūdeņi tiek izvesti uz Iecavas attīrīšanas iekārtām. Tas ir tāds pasākumu komplekss, kas samazina kopējo notekūdeņu daudzumu Verģupītē,” norāda Verbelis.
Iemesli, kādēļ nobeigušās tikai pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotajās attīrīšanas iekārtās esošās baktērijas, vēl tiek skaidroti. Pagaidām Valsts vides dienesta Jelgavas pārvaldes speciālisti sliecas domāt, ka baktēriju bojāeju varētu būt izraisījusi „Balticovo” piederošās biogāzes ražotnes šķidro ražošanas pārpalikumu iepludināšana attīrīšanas iekārtās. „Tas ir izraisījis baktēriju un dūņu bojāeju, kādēļ ir izsistas attīrīšanas iekārtas,” skaidro Verbelis.
Veco, kopš 1973. gada ekspluatēto attīrīšanas iekārtu izmantošana situāciju, visticamāk, neglābtu, uzskata Verbelis. „Vecās iekārtas šobrīd nevar iedarbināt, jo baktērijām un dūņām ir kaut kas jāēd. Ja gadu nekas nav noticis, tad tās baktērijas tur jau sen ir gājušas bojā. (..) Ir jau sarunāta jaunu dūņu iegāde no Iecavas attīrīšanas iekārtām. Paliek jautājums, cik ātri viņas iedzīvosies” saka Verbelis.
„Balticovo” valdes loceklis Kārlis Valdens pagaidām neuzņemas prognozēt, cik lielus zaudējumus uzņēmumam radīs nepatīkamais incidents.
„Zaudējumi neapšaubāmi būs. Uzņēmums tās segs par saviem līdzekļiem. Mēneša laikā iekārtu darbaspējas pilnībā atjaunosies,” norāda Valdens.
Verģupītes ieteka Iecavas upē atrodas aptuveni piecarpus kilometrus no vietas, kur Verģupītē tiek iepludināti „Balticovo” notekūdeņi. Pirmās ūdens paraugu analīzes liecina, ka skābekļa daudzums ūdenī atbilst normai un būtisks kaitējums videi nav nodarīts.
Pērn vasarā līdzīgas nedienas ar notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm piemeklēja pašvaldības uzņēmumu “Tukuma ūdens”. Vainīgie, kuru dēļ tika piesārņots Šlokenbekas dzirnavu ezers, vēl nav noskaidroti.
Kā informē Valsts policija, izmeklēšana tuvojas beigām. Pašlaik tiekot gaidīts pēdējais ekspertu atzinums. Lietā ir pieci sējumi, un tuvākajā laikā to varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Pērn jūlijā Šlokenbekas ezerā ieplūda neattīrīti notekūdeņi, kuros piesārņojuma koncentrācija pārsniedza atļautās normas. Tas izraisīja vietēja mēroga ekoloģisko katastrofu. “Tukuma ūdens” bioloģiskās attīrīšanas ietaisēs bija gājuši bojā mikroorganismi, bet kāpēc tas notika – bija jānoskaidro Valsts vides dienesta inspektoriem un policijai.
Jau ziņots, ka pirmdien, 11.aprīlī, no ierindas izgājušas putnkopības uzņēmuma AS “Balticovo” ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Valsts vides dienests situāciju uzņēmumā vērtēja kā ļoti nopietnu apdraudējumu. Ik dienu uzņēmums vidē novada aptuveni 500 kubikmetru notekūdeņu, informēja dienests.
