Dombrovskis atzina, ka gan partijas iekšienē, gan sabiedrībā ir sakrājies daudz neatbildētu jautājumu par “Vienotību”. Bijušas kļūdas, skandāli un nomelnošanas kampaņas.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka uz partijas paveikto atskatās ar padarīto darba sajūtu, jo pēc krīzes izdevies atgriezties uz attīstības ceļa, ieviest eiro un novadīta prezidentūra Eiropas Savienības padomē.
Savukārt “Vienotības” iekšējās domstarpības mazinājušas tās biedru un kopumā sabiedrības uzticēšanos partijai.Uzticības atjaunošana būs atkarīga no tā, vai izdosies pārliecināt vēlētājus, ka “Vienotība” iestājas par savām vērtībām, kas kas ir demokrātija, tiesiskums, taisnīgums un vienota Eiropa, sacīja Dombrovskis.
Ziņots, ka sestdien, 4.jūnijā, notiek "Vienotības" ārkārtas kongress, kurā tiks izvēlēts jauns partijas līderis. Uz valdes priekšsēdētāja amatu ir izvirzīti divi kandidāti – Saeimas deputāts Edvards Smiltēns un bijušais Eiropas komisārs Andris Piebalgs.
Vajadzību pēc partijas restarta "Vienotības" biedri īpaši uzsvēra pēc premjera krēsla zaudēšanas, kad februārī Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēma valdības vadīšanu uzticēt Zaļo un zemnieku savienības pārstāvim Mārim Kučinskim.
Toreiz "Vienotības" valde lēma, ka ārkārtas kongress ir jārīko rudenī, taču pēc reģionālo nodaļu iniciatīvas valde vēlāk lēma kongresu rīkot jau 4. jūnijā. Viens no iemesliem ātrākam kongresam bija gatavošanās pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā, taču reģionālo nodaļu vadītāji arī nenoliedza, ka restartam ir vajadzīga partijas vadības maiņa un partijas vadītāja Solvita Āboltiņa atzina, ka uz priekšsēdētājas amatu vairs nepretendēs.
