Sanāksmē tika uzklausīta „Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un „Latvijas Valsts ceļu” valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem.
Sanāksmē „Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs apliecināja, ka arī ceļu uzturētāji šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais „melnais ledus”, nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem.
Saņemot operatīvu informāciju par iespējamo „melnā ledus” veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks sākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem trīs stundu laikā.
Analizējot pēdējo nedēļu datus, secināts, ka "Autoceļu uzturētājam" nepieciešama daudz operatīvāka un plašāka meteoroloģiskā informācija par ceļa stāvokli visā valstī.
Tāpēc "Latvijas Valsts ceļi” turpmāko gadu laikā palielinās laika novērojumu staciju izvietojumu valsts autoceļu tīklā - no esošajām 60 līdz 120 stacijām.
"Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no Ceļu satiksmes drošības dienesta," norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Arī uzlabot satiksmes drošību
Tāpat dienestu sanāksmē pārrunāti iespējamie priekšlikumi, kas būtu saistīti ar jauno autovadītāju apmācības procesa uzlabošanu, īpašu uzmanību pievēršot braukšanai diennakts tumšajā laikā, kā arī pa slidenām virsmām. Jau ziņots, ka Biķernieku trasē jebkuram interesentam tiek piedāvātas bezmaksas drošas ziemas braukšanas konsultācijas.
Lai sagatavotu konkrētus priekšlikumus ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai, tāpat būtu nepieciešams detalizēti un vispusīgi analizēt ceļu satiksmes negadījumus. Šāda analīze būtu jāiekļauj negadījumu laikā iegūtā informāciju, kā arī meteoroloģiskie dati, ceļa stāvokļa novērtējums, dati par automašīnas tehnisko stāvokli, kā arī cita informācija. Vienlaikus sanāksmes dalībnieki norādīja, ka ceļu satiksmē bieži ir iesaistīti transporta līdzekļi, kuri nav atbilstošā tehniskā lietošanas kārtībā, kas arī bieži izraisa negadījumus, tādējādi iespējams būtu jāveic automašīnas tehniskā stāvokļa novērtēšana pārbaudēs uz ceļa.
Autoceļu uzturēšanas atbildīgajām institūcijām, kā arī Ceļu satiksmes drošības dienestam (CSDD) uzdots sagatavot konkrētus priekšlikumus ceļu drošības situācijas uzlabošanai, lai tos izskatītu Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē nākamnedēļ, 26.janvārī.
Pašlaik gan vēl nav zināms, vai preventīvā kaisīšana radīs papildus izmaksas ceļu uzturētājam. Kā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” skaidroja Kononovs, preventīvi kaisot ceļu, neveidojas ledus, līdz ar to nav nepieciešams to pēc tam apstrādāt.
Pilnveidoja meteo informācijas sistēma
Ja būtu bagātāk, tad būtu pilnveidojama meteoroloģiskās informācijas sistēma, kā rezultātā varētu arī izvietot mainīgās ceļa zīmes, kas būtu savienotas ar šīm stacijām. Šādas zīmes tiek izvietotas uz ceļiem Kanādā un ASV, intervijā Latvijas radio raidījumā „Krustpunktā” norādīja RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes dekāns Juris Smirnovs.
Tāpat varētu izmantot papildus pretslīdes kaisāmos materiālus, lai gan Smirnovs arī atzīst, ka pasaulē lielākoties tiek izmantota sāls un abrazīvie materiāli kā smilts. „Ja kaisām abrazīvos materiālus, tie ir smagāki un ar vienu kaisīšanas ierīci varam nokaisīt īsākus ceļa posmu. Un kaisīšana sadārdzinās,” skaidroja RTU dekāns.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā slidenie ceļi kļuvuši par iemeslu vairākām traģiskām avārijām Latvijā. Tā 13.janvāra rītā situācija uz autoceļiem apledojuma dēļ vietām bija katastrofāla - līdz pulksten 10 Latvijā policija saņēmusi izsaukumus par 57 negadījumiem. Vairākas galvenās šosejas bija bloķētas vai daļēji bloķētas.
„Latvijas autoceļu uzturētājs” savukārt skaidroja, ka drīkst ceļus kaisīt tikai pēc sniega vai ledus parādīšanās uz tā, bet preventīvai kaisīšanai būtu nepieciešams trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pašlaik tiek piešķirts ceļu uzturēšanai ziemā. Pašlaik nedz normatīvie akti, nedz ceļu uzturēšanai paredzētais finansējums neparedz preventīvo darbu, lai nepieļautu apledojumu uz ceļiem.
