- SVF aicina Grieķiju uz līdzsvarotu pieeju
- Arī Eiropas Parlaments būt saprātīgiem
- Tikmēr Grieķijas pensiju sistēmā aizvien pastāv dīvainības
Grieķijas valdības lēmums līdz nākamajai nedēļai slēgt banku darbību bija gaidāms. Tas sekoja pēc tam, kad jau vairākas dienas pēc kārtas iedzīvotāji pastiprināti iztukšoja savus banku kontus.
Tikai sestdien, vienas dienas laikā, grieķi izņēma no banku kontiem aptuvenu vienu miljardu eiro. Svētdien pie bankomātiem esot bijušas vēl garākas rindas, ziņo plašsaziņas līdzekļi.
Šāds lēmums pieņemts pēc Grieķijas Centrālās bankas rīkojuma. Tomēr Ciprs aicināja iedzīvotājus saglabāt mieru un apgalvoja, ka banku noguldījumi atrodas drošībā.
Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka tā bijusi bezprecedenta rīcība - noraidīt Grieķijas valdības lūgumu par īslaicīgu starptautiskās aizdevuma programmas pagarināšanu.
Grieķijas premjers uzrunā arī sev ierastajā manierē kritizēja pārējās eirozonas dalībvalstis par nevēlēšanos pagarināt aizdevuma programmu līdz svētdien gaidāmajam referendumam. Ciprs sacīja, ka ar šādu atteikumu tiek apšaubīta suverēnas tautas spēja un tiesības pieņemt patstāvīgus demokrātiskus lēmumus. Tā esot kaunpilna rīcība, kas ir pretrunā ar Eiropas demokrātijas tradīcijām.
Eiropas Komisija pirmdienas rītā izplatīja paziņojumu, kurā pēc sākotnējās izvērtēšanas atzīst Grieķijas valdības noteiktos ierobežojumus par pamatotiem. Tie esot nepieciešami, lai pasargātu banku sistēmu no sabrukšanas.
Pirmdien publicētā oficiālā dekrētā par kapitāla kontroli noteikts, ka līdz 7.jūlijam iedzīvotāji bankomātos varēs izņemt līdz 60 eiro dienā.
Banku slēgšanu atteicās arī uz ārvalstu kredītiestādēm Grieķijā, vēsta aģentūra “Reuters”. Finanšu ministrs varēs pagarināt vai saīsināt banku slēgšanas periodu. Tāpat finanšu ministrs varēs mainīt dienā izņemamas naudas limitu.
Maksājumi ar debetkartēm un kredītkartēm, ka arī pārskaitījumi Grieķijā būs atļauti, taču pārskaitījumi citām valstīm būs aizliegti.
No ārvalstīs izdotajām debetkartēm un kredītkartēm Grieķijas bankomātos naudu varēšot izņemt, taču finanšu ministrs varēs noteikt limitus.
Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Ivars Lasis LTV “Rīta Panorāmā” ieteica ceļotājiem, kuri dodas uz Grieķiju, ņemt līdzi pietiekami daudz skaidras naudas, jo ar banku darbību var būt problēmas.
Grieķijas valdība un starptautiskie aizdevēji nav panākuši vienošanos par Grieķijas parāda jautājuma risināšanu. Atēnas 5.jūlijā rīkos tautas nobalsošanu par aizdevuma programmas kritērijiem.
Lagarda aicina uz līdzsvarotu pieeju
Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda īpašā paziņojumā ir uzsvērusi, ka nepieciešama līdzsvarota pieeja Grieķijas krīzes risināšanai. Viņa arī pauž vilšanos par Briselē notikušo diskusiju nekonkrēto rezultātu.
Vienlaikus Lagarda pozitīvi vērtē Eirogrupas un Eiropas Centrālās bankas paziņojumus, kuros solīts saglabāt eirozonas vienotību un stabilitāti. Tas nozīmē, ka eirozona pašlaik ir spēcīgās pozīcijās, lai reaģētu uz notikumiem laikus un efektīvi.
Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds turpinās uzmanīgi sekot notikumiem Grieķijā un citās valstīs tās tuvumā, un ir gatavs sniegt palīdzību vajadzības gadījumā.
Arī Šulcs aicina Grieķijas vadītājus būt saprātīgiem
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs intervijā Vācijas televīzijas kanālam ZDF ir aicinājis Grieķijas valdību īstenot saprātīgu politiku. Viņš arī pauda neizpratni par Atēnu lēmumu rīkot referendumu par vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Intervijā Eiroparlamenta priekšsēdētājs apelēja pie Grieķijas politiķu veselā saprāta. Viņš uzsvēra, ka gandrīz visas Atēnu prasības, lai panāktu kompromisu ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir izpildītas. Par to liecina svētdien publiskotie dokumenti, kas atspoguļo sarunu gaitu. Tāpēc Grieķijas valdības lēmums par referenduma rīkošanu ir nesaprotams. Šulcs arī vērsās pie šīs valsts iedzīvotājiem ar lūgumu atbalstīt vienošanos.
Grieķijā notiek gatavošanās svētdien gaidāmajam referendumam. Daudzi politiķi jau ir norādījuši, ka faktiski grieķiem būs jāizšķiras palikt eirozonā un Eiropā kopumā vai ne. Tomēr formāli nav skaidrs, vai pašreiz vēl vispār ir kāds priekšlikums no starptautiskiem aizdevējiem, ko varētu apstiprināt vai noraidīt referendumā.
Jo sestdien eirozonas valstu finanšu ministri skaidri paziņoja, ka uzskata Grieķijas valdības lēmumu par referenduma izsludināšanu par vienpusēju izstāšanos no sarunām. Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Dejselblūms tomēr sacīja, ka viņa durvis vienmēr ir atvērtas un viņš būtu gatavs atsākt sarunas.
Pensiju sistēmā - dīvainības
Starptautisko aizdevēju Grieķijai pieprasītās reformas apmaiņā pret finanšu palīdzību skar pievienotās vērtības nodokli, darba tirgu un arī pensijas. Valdība apgalvo, ka tai nav tautas mandāta īstenot būtiskas reformas un tas jāizlemj referendumā, taču, kā atklājas, Grieķijas pensiju sistēmā patiešām ir vairāki trūkumi, kas budžetā pieprasa ievērojamus izdevumus un kliedz pēc pārmaiņām.
Daudzi grieķu pensionāri saņem ļoti mazas pensijas un dzīvo nabadzībā, taču vienlaikus valsts pensiju sistēmā joprojām ir dīvainības, kas citiem ļauj pabalstus saņemt neattaisnoti. Piemēram, neprecētas augstu ierēdņu vai militārpersonu meitas pēc savu tēvu nāves saņem daļu viņu pensijas tik ilgi, kamēr netiks pie vīra. Viena no tādām meitām ir 56 gadus vecā angļu valodas skolotāja Atina Ekonomidu.
Atina Ekonomidu stāsta, ka viņas tēvs bija jurists un strādāja gan pilsētas domē, gan kā pašnodarbinātais, tāpēc pēc sen iedibināta likuma viņai ir šī pensija. Atinas tēvs nomira, kad viņai bija 17 gadi, un pensiju viņa sāka saņemt, sasniedzot pilngadību.
“Kad man palika 21 gads, jo toreiz pilngadību sasniedza 21 gada vecumā, Valsts kase man atsūtīja vēstuli, ka es esmu tiesīga saņemt daļu sava tēva pensijas,” stāsta skolotāja. “Pensijas apmērs ir aptuveni 800 eiro. 400 manai mātei, un 400 – man,” viņa atklāj.
Nosacījumi šādas pensijas saņemšanai Grieķijā pēdējos gados kļuvuši striktāki, taču tie ir spēkā arī šodien, kad valsts pārdzīvo krīzi. Daudzi grieķi uzskata, ka šāda pensija būtu jāatceļ, un to saprot arī Atina. Viņa zina stāstīt, ka ir daudzi, kas to izmanto ļaunprātīgi.
“Nav tā, ka es neapprecējos pensijas dēļ. Taču man ir zināmas citas sievietes, kuras tieši šī iemesla dēļ apzināti neizgāja pie vīra,” stāsta skolotāja.
Kā liecina statistikas dati, kopumā Grieķijā šādu pensiju saņem 25 tūkstoši sieviešu.
Jau ziņots, ka eirozonas valstu finanšu ministri sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas.
Svētdien Eiropas Centrālā banka nolēma nepalielināt ārkārtas finanšu palīdzību Grieķijas bankām, bet saglabāt to esošajā līmenī.
Pēdējā laikā Grieķijas iedzīvotāji masveidā izņem naudu no bankām. Lielākajā daļā bankomātu nav naudas, bet pie tiem, kuros tā ir, veidojas lielas rindas.
Grieķijai ir nepieciešami finanšu līdzekļi, jo otrdien, 30.jūnijā, tai jāatmaksā 1,6 miljardi eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF).
Ja Grieķija kļūs maksātnespējīga, tiek pieļauta iespēja, ka tai būs jāatstāj eirozona.
