Ukrainas pretterorisma operāciju centrs otrdnien apstiprināja, ka pulksten 8 visās valdības bruņoto spēku pozīcijās ieviests ugunspārtraukšanas režīms.
"Mēs izsludinām pamieru, pirmkārt, tāpēc, ka mūsu lielākā vērtība ir cilvēku dzīvība. Bezjēdzīgi karavīru un iedzīvotāju zaudējumi nav pieļaujami. Mēs nesākām klusuma režīmu vājuma dēļ. Šodien mēs esam gana stipri, lai pienācīgi reaģētu uz jebkādiem draudiem. Ukrainas armija neieviesa klusuma režīmu vienpusēji. Tas ir abpusējs pušu process un mēs paturam tiesības reaģēt uz jebkādu tā pārkāpšanu," saka aizsardzības spēku pārstāvis Viktors Muženko.
Arī prokremliskie separātisti paziņoja, ka nolikuši ieročus pulksten 9, vēsta Krievijas ziņu aģentūra Ria Novosti.
Izskatās, ka vismaz rīta pusē pamiers kopumā ticis ievērots, ziņo aģentūra AFP.
Ukrainas prezidents Petro Porošneko pagājušajā nedēļā paziņoja, ka operācijās valsts austrumos iesaistītie ukraiņu bruņotie spēki otrdien ievēros „klusuma dienu”, lai mēģinātu panākt izrāvienu septembra sākumā Minskā noslēgtās ugunspārtraukšanas vienošanās izpildē. Kopš tā laika apšaudes gandrīz ik dienu turpinājušās, un bojā gājuši vismaz 1000 cilvēku. Piemēram, Kijeva pirmdien paziņoja, ka faktiski iznīcināti ir gan jaunais, gan vecais Doņeckas lidostas terminālis. Tos savā kontrolē joprojām mēģina noturēt Ukrainas karavīri, kurus ik dienas apšaudījuši Doņeckas pilsētu kontrolējoši separātistu kaujinieki.
Porošenko pauda, ka Ukrainas armija arī varētu atvilkt artilēriju un smagos ieročus, ja būs pārliecība, ka separātistu kaujinieki dara to pašu. Minskas vienošanās paredzēja, ka abas puses atvelk visus smagos ieročus vismaz 15 kilometru attālumā no frontes līnijas, tādējādi izveidojot vismaz 30 km platu buferzonu.
Kijeva apsūdz separātistus un arī Maksavu Minskas vienošanās pārkāpšanā, jo tie novembra sākumā sarīkoja vēlēšanas viņu kontrolē esošajās Luhanskas un Doņeckas apgabalu teritorijās, bet balsojumu nav atzinusi ne Ukraina, ne rietumvalstis.
Kijeva bija cerējusi, ka vienlaikus ar „klusuma dienu” Ukrainas austrumos Baltkrievijas galvaspilsētā notiks vēl viena sarunu kārta par situāciju Donbasā un Minskas vienošanos īstenošanas grafiku. Diskusijās piedalītos Kijevas, Krievijas, separātistu un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāvji.
Tomēr separātistu pārstāvji uzstājuši, ka Minskas sanāksme jāatliek vismaz līdz piektdienai. Viens no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas līderiem Deniss Pušiļins nedēļas nogalē paziņoja, ka vēl ir daudz jautājumu, kas jāapdomā, un „jāskaņo ar vadību”, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.
Ukrainas ārlietu ministrijas pārstāvis aģentūrai AFP otrdien apstiprināja, ka šodien sarunas Minskā nenotiks, tās ir atliktas un konsultācijas turpinās.
Bet šodien Ukraina pēc pusgada pārtraukuma ir saņēmusi dabasgāzes pirmās piegādes no Krievijas. Par to šorīt paziņoja Ukrainas gāzes infrastruktūras operatora „Ukrtransgaz” preses pārstāvis Maksims Beļavskis. Saskaņā ar viņa teikto, gāzes piegāžu apjoms šobrīd veido 43,5 miljonus kubikmetru diennaktī.
Bet vienlaikus Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks otrdien valdības sēdē paziņojis, ka Kijeva gatavojas iesniegt prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā, uzsverot, ka finansējot teroristus Aistrumukrainā, Krievija pārkāpj Konvenciju par cīņu pret terorismu.
Jau vēstījām, ka pirms dažām dienām Ukraina pārskaitīja Krievijas gāzes gigantam „Gazprom” 378 miljonus dolāru priekšapmaksā par vienu miljardu kubikmetru gāzes. Ar Eiropas Savienības starpniecību panāktā vienošanās starp Maskavu un Kijevu paredz, ka Krievija ziemas periodā nodrošinās dabasgāzes piegādes Ukrainai, līdz ar to nodrošinot arī gāzes tranzītu uz Eiropas Savienību. Savukārt Ukraina piekritusi segt savus gāzes parādus un veikt priekšapmaksu par piegādēm.
