Savā paziņojumā Huans karloss paziņojis, ka nodod savas pilnvaras jaunākajai paaudzei, kas spēs veiksmīgāk stāties pretī rītdienas izaicinājumiem. Lai nodrošinātu Spānijas karaļa atteikšanos no troņa būs nepieciešams izstrādāt un pieņemt speciālu likumprojektu, jo Spānijas likumi pašreiz atteikšanos no troņa neatļauj.
Monarhija Spānijā tika atjaunota 1975.gada 22.novembrī, tikai dažas dienas pēc diktatora Franko nāves. Kopš Huana Karlosa kāpšanas tronī ir pagājuši 39 gadi. Pēdējo triju gadu laikā Spānijas valdnieks ir pārcietis deviņas plaušu, ceļgala, gūžas un Ahileja cīpslas operācijas un tagad 76 gadus vecais monarhs paziņojis, ka izlēmis atteikties no varas par labu savam dēlam Felipem, jo "jaunā paaudzes pamatoti pieprasot vadošo lomu".
„Šodien pirmās rindas ir jāieņem jaunajai paaudzei ar jaunu enerģiju un apņēmību veikt pārmaiņas un reformas, tādējādi stājoties pretī rītdienas izaicinājumiem ar jaunu spēku. Lai veidotu šādu nākotni, jaunā paaudze piesaka sevi kā šo ideju aizstāvi - tieši tāpat, kā tas ir noticis vēstures izšķirošajos brīžos tajā paaudzē, kurai piederu arī es. Mans vienīgais mērķis ir bijis un būs nodrošināt labklājību un brīvības progresu visiem spāņiem. Es vēlu visu labāko Spānijai, kurai es esmu veltījis savu dzīvi, savas spējas, cerības un savu darbu. Mans dēl, kroņmantinieks Felipe, iemieso to stabilitāti, kas visspilgtāk raksturo monarhijas institūciju,” norāda Huans Karloss.
Spānijas Karalim Huanam Karlosam tiek piedēvēti lieli nopelni pārejas nodrošināšanā uz demokrātiju pēc diktatora Franko nāves, tomēr pēdējo divu gadu laikā monarhijas popularitāte ir ievērojami kritusies. To smagi iedragāja korupcijas skandāls, kurā iesaistīta Spānijas princese Kristīne, un karaļa dārgais medību ceļojumus uz Āfriku 2012.gadā, kad Spānijā valdīja dziļa ekonomiskā krīze.
Savā atkāpšanās runā Huans Karloss norādījis, ka šī ekonomiskā krīze ir atmodinājusi spāņos vēlmi atjaunoties, pārvarēt un labot pieļautās kļūdas un pavērt ceļu labākai nākotnei. Karalis arī pateicies visiem saviem līdzgaitniekiem par atbalstu gandrīz 40 gadu garumā.
„Es vēlētos izteikt savu pateicību Spānijas tautai, visiem, kuri ir iemiesojuši valsts varu un institūcijas manas valdīšanas laikā un visiem tiem, kuri augstsirdīgi un lojāli ir palīdzējuši man pildīt manus pienākumus. Es izsaku pateicību karalienei, kuras palīdzība un atbalsts mani nekad nav pievīluši. Es paturu un vienmēr paturēšanu Spāniju dziļi savā sirdī,” atzīst Huans Karloss.
Šī gada sākumā Huana Karlosa valdīšanu atbalstīja vien 40-mit procenti iedzīvotāji, savukārt Astūrijas prinča Felipes stāšanos valsts vadītāja amatā atbalstīja vairāk nekā 60%. Vienlaicīgi ir liels skaits iedzīvotāju, kas iestājas pret monarhiju kā tādu.
Līdz Spānijas troņa pārņemšanai var paiet vēl kāds laiks, jo ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt speciālu likumprojektu. Jautājumā par atteikšanos no troņa Spānijas konstitūcijā norādīts uz speciālu likumu, ko parlaments līdz šim tā arī nav pieņēmis. Lai atrisinātu šo jautājumu, premjerministrs Mariano Rahojs sasaucis speciālu valdības sēdi paužot cerību, ka parlaments jau drīzumā varēs atzīt kroņprinci par jauno karali, Huanu Karlosu nodēvējot par Spānijas interešu „nenogurstošu aizstāvi”.
Noslēgumā vien atgādināšu, ka gada laikā Huans Karloss ir jau trešais monarhs kurš atkāpies no amata par labu saviem bērniem. 2013. gada aprīlī pēc 33 gadu valdīšanas no troņa atteicās Nīderlandes karaliene Beatrikse, bet pērnā gada Jūlijā tādu pašu lēmumu pieņēma arī Beļģijas karalis Albērs Otrais.
Ilgstoši Huans Karloss tika uzskatīts par vienu no pasaulē populārākajiem monarhiem, taču pēdējā laikā viņa reputāciju bija aptraipījusi izmeklēšana par korupciju saistībā ar viņa meitas finansiālām interesēm. Tāpat viņa reputāciju iedragāja informācija, ka Spānijas smagās ekonomiskās krīzes laikā viņš bija devies greznās ziloņu medībās uz Āfrikas valsti Botsvānu.
