Sīkāk šo ieceri plānots apspriest 5. un 6.septembrī NATO samitā Velsā.
NATO avots laikrakstam norādījis, ka alianse izšķīrusies par šādu soli, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā.
"Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēsta, ka loģistikas, izlūkošanas un militārās plānošanas eksperti šajās bāzēs nodarbosies ar militāro manevru sagatavošanu, bet nepieciešamības gadījumā piedalīsies kaujas operācijās šajās valstīs. Kontingents tiks noteiktos termiņos rotēts.
Papildus plānots izveidot arī ātrās reaģēšanas spēkus no aptuveni 4000 karavīru, ko varētu nosūtīt uz krīzes reģionu divu līdz septiņu dienu laikā, atklājis avots.
Laikraksts vēsta, ka NATO dalībvalstis Briselē vienojušās par slepenu programmu. Šajā 20 lappušu biezajā dokumentā Krievija tiek dēvēta par "draudu eiroatlantiskajai drošībai".
