Boriss Ņemcovs
Dzimis 1959.gadā
1991.-1997.gadā bija pirmais Ņižņenovgorodas apgabala gubernators
1997.gadā kļuva par Enerģētikas ministru un bijis arī vicepremjers
1997.-1998.gadā bija Krievijas Federācijas Drošības padomes loceklis
1998.gadā izveidoja liberālu kustību „Jaunā Krievija”, kas vēlāk kļuva par vienu no partijas „Labējo spēku savienība” pamatiem
Sākot ar 1990.gadu vairakkārt tika ievēlēts Krievijas parlamentā, tostarp bijis arī Valsts Domes spīkera vietnieks
Pēc 2003.gada darbojies biznesā un bija Ukrainas prezidenta ārštata padomnieks
2008.gadā bija viens no demokrātiskas kustības „Solidaritāte” iniciatoriem
2012.gadā kļuva par partijas „Republikas partijas Krievija – Tautas brīvības partija” līdzpriekšsēdētājiem
Ņemcovs bija pazīstam kā vairāku korupcijas ziņojumu autors un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis, kā arī viens no 2007.gada „Nepiekrītošo marša” un vēlāk protestu „Par godīgām vēlēšanām” organizētājiem.
Saasinoties notikumiem Ukrainā, Ņemcovs asi kritizējis Krievijas ārpolitiku. Bijis kongresa „Ukraina-Krievija: dialogs” dalībnieks. Pērn septembrī viņš parakstīja prasību „pārtraukt agresīvo avantūru: izvest no Ukrainas teritorijas krievu spēkus un pārtraukt propagandu, materiālo un militāro atbalstu bruņotiem pašpasludinātās pārvaldes pārstāvjiem”.
"Šobrīd izmeklēšana izskata vairākas versijas: slepkavība kā provokācija politiskā stāvokļa destabilizēšanai valstī. Ņemcova figūra varēja kļūt par sava veida sakrālo upuri tiem, kas nevairās ne no kādām metodēm savu politisko mērķu sasniegšanai," sacīja Krievijas Izmeklēšanas komisijas pārstāvis Vladimirs Markins.
Tiek strādāts arī pie versijas, kas saistīta ar islāma ekstrēmistu pēdām, jo Ņemcovs saņēmis draudus sakarā ar viņa nostāju attiecībā uz Parīzes žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijas žurnālistu nošaušanu.
Tāpat policija pārbauda versiju, kas saistīta ar Ukrainas iekšējiem notikumiem. Neesot noslēpums, ka starp abām konfliktējošajām pusēm ir ļoti radikāli personāži, kas nepakļaujas nekādai varai, norāda likumsargi.
Ņemcova līdzgaitnieki noraida, ka kāds no opozīcijas būtu gatavs, kā saka izmeklētāji, padarīt Ņemcovu par sakrālu upuri. "Mēs dzīvojam apstākļos, kad sabiedrība ir sašķelta starp valdošā režīma atbalstītājiem un opozīciju. Mēs jūtam, ka arvien stiprākas represijas tiek vērstas pret sabiedrības liberāli noskaņoto daļu," norāda Ņemcova līdzgaitnieks un bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs.
Vēl kategoriskāks ir žurnālists Artemijs Troickis, kuram nav šaubu par izpildītāju piederību. "Vienīgais variants, ka Ņemcovu noslepkavoja Putina propagandas apmātie un uzbudinātie ultrapatrioti, ekstrēmisti, antimaidanisti un tā tālāk un tādu Krievijā ir savairojies ļoti daudz," viņš sacīja.
Ņemcovs ir nošauts ar "Makarova" tipa pistoli, kas tiek izmantota Krievijas policijā un bruņotajos spēkos. Nozieguma vietā atrastas sešas patronas, kuras ir ražojušas dažādas kompānijas, kas apgrūtina izmeklēšanas veikšanu.
Tikmēr Krievijas mediji noskaidrojuši, ka aizvadītās piektdienas vakars Ņemcovam ritējis mierīgi un solījies būt patīkams. Viņš ap deviņiem sniedzis interviju radiostacijai "Eho Moskvi", kur stāstījis par svētdien ieplānoto protesta akciju un par konfliktu Ukrainā.
(Borisa Ņemcova pēdējā intervija, 27. februāra vakarā radiostacijā "Eho Moskvi")
Pēc tam viņš vienā no kafejnīcām pie Sarkanā laukuma ticies ar savu paziņu, 23 gadus veco ukraiņu modeli Annu Duricku. No kafejnīcas viņi kājām devušies pāri pa Moskvoreckas tiltu uz Ordinkas ielu, kur ir Ņemcova dzīvoklis. Uz tilta neilgi pēc 11 vakarā pie gājējiem piebraukusi mašīna, no kuras atskanējuši vairāki šavieni. Ņemcovam mugurā trāpija četras lodes un viņš mira notikuma vietā.
Ņemcovu nogalināja piektdienas vēlā vakarā Maskavas centrā, dažus simtus metrus no Kremļa. Viens vai vairāki šāvēji no garāmbraucoša auto politiķa mugurā raidīja četras lodes. Politiķis bija zināms kā ass Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis, un svētdien Maskavā bija paredzēts tā saucamais antikrīzes gājiens, kurā tiktu pausta arī noraidoša attieksme pret karu Ukrainā.
Viena no Ņemcova līdzgaitniecēm Ksenija Sobčaka atzina, ka Ņemcovs tuvākajā laikā grasījās nākt klajā ar pierādījumiem par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā. Arī savā pēdējā intervijā radiostacijā "Eho Moskvi" Ņemcovs pauda, ka Krievijas armija atrodas Ukrainā un karš ar šīs valsts armiju ir tiešs cēlonis ekonomiskajai krīzei Krievijā.
Šoku par notikušo ir pauduši gan nogalinātā politiķa līdzgaitnieki, gan ārvalstu līderi. Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas centienus apslāpēt demokrātiju valstī. Putins ir paudis, ka darīs visu iespējamo, lai slepkavas tiktu notverti. Tomēr daudzi atgādina, ka līdz šim nogalināto opozicionāru slepkavības nav atklātas. Vēl dažu citu opozicionāru nāves ir mīklainas. Toties ekspertiem ir dažādi viedokļi par to, kādu ietekmi Ņemcova slepkavība var atstāt uz Krievijas politiku. Taču tiek atzīts, ka nelabvēļu Ņemcovam Krievijā netrūka.
