Boriss Ņemcovs
Dzimis 1959.gadā
1991.-1997.gadā bija pirmais Ņižņenovgorodas apgabala gubernators
1997.gadā kļuva par Enerģētikas ministru un bijis arī vicepremjers
1997.-1998.gadā bija Krievijas Federācijas Drošības padomes loceklis
1998.gadā izveidoja liberālu kustību „Jaunā Krievija”, kas vēlāk kļuva par vienu no partijas „Labējo spēku savienība” pamatiem
Sākot ar 1990.gadu vairakkārt tika ievēlēts Krievijas parlamentā, tostarp bijis arī Valsts Domes spīkera vietnieks
Pēc 2003.gada darbojies biznesā un bija Ukrainas prezidenta ārštata padomnieks
2008.gadā bija viens no demokrātiskas kustības „Solidaritāte” iniciatoriem
2012.gadā kļuva par partijas „Republikas partijas Krievija – Tautas brīvības partija” līdzpriekšsēdētājiem
Ņemcovs bija pazīstam kā vairāku korupcijas ziņojumu autors un Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritiķis, kā arī viens no 2007.gada „Nepiekrītošo marša” un vēlāk protestu „Par godīgām vēlēšanām” organizētājiem.
Saasinoties notikumiem Ukrainā, Ņemcovs asi kritizējis Krievijas ārpolitiku. Bijis kongresa „Ukraina-Krievija: dialogs” dalībnieks. Pērn septembrī viņš parakstīja prasību „pārtraukt agresīvo avantūru: izvest no Ukrainas teritorijas krievu spēkus un pārtraukt propagandu, materiālo un militāro atbalstu bruņotiem pašpasludinātās pārvaldes pārstāvjiem”.
Neapšaubāmi - Ņemcovs bija viens no visietekmīgākajiem Krievijas opozīcijas politiķiem, kuru Kremlim bija pamats uzskatīt par draudu – gan Ņemcova autoritātes un nelokāmības dēļ, gan saistībā ar viņa iespējām savai politiskajai darbībai piesaistīt arī naudu – šādu viedokli pauž Latvijas Radio žurnālists Lauris Zvejnieks, kurš personīgi pazina Borisu Ņemcovu.
"Nenoliedzami, viņš bija viens no ietekmīgākajiem un viens no tiem, kas spēja ap sevi pulcēt cilvēkus un, kā noprotu, viens no tiem, kuriem bija spēja un iespēja piesaistīt naudas resursus, kas ir ne mazāk būtiski. Tas rada diezgan draudīgu ainu varas nesējiem," saka Zvejnieks.
Žurnālists Pāvels Širovs uzsver, ka Borisa Ņemcova slepkavība un ar to saistītais īsti neatbilst Krievijas politiskās elites interesēm, tomēr ir grūti noteikt, vai Kremlis slepkavībā nav iesaistīts. Ņemcova slepkavībā varēja būt ieinteresēti daudzi, uzskata Širovs. "Patiesībā man šķiet, ka tagad šajā naida atmosfērā, kura burtiski ir pārņēmusi visu Krieviju, notikt varēja jebkas," norāda Širovs.
Širovs norāda, ka ļoti ass naids pret politisko opozīciju Krievijā bija vērojams arī Krievijas atmosfērā, un prognozē, ka pēc šī gadījuma noskaņojums Krievijā kļūs vēl nokaitētāks.
"Atmosfēra bija uzkarsusi vēl līdz šai traģēdijai. Pagājušonedēļ Maskavā notika tā sauktais Antimaidans - visai apjomīgs pasākums ar lozungiem pret Maidanu, par kuru Krievijā tā īsti neviens nezina, jo tur tāda nav un arī netika prognozēts. Tomēr no cilvēku izteikumiem varēja nojaust, ka viņi ir asi noskaņoti pret Krievijas opozīciju," norāda Širovs.
Arī politologs, ārlietu eksperts Māris Cepurītis norāda, ka slepkavībai pilnīgi noteikti sekos opozīcijas pretreakcija. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest, cik asa būs šī reakcija. "Viens, kas uzreiz iezīmējās pēc Borisa Ņemcova slepkavības vai vismaz ziņām par to, bija lielāka opozīcijas aktivitāte. Viņiem jau bija plānota akcija 1.martā, tagad tā būs akcija Ņemcova kunga piemiņai. Tagad būs jāskatās, cik daudz cilvēku sapulcēsies uz šo akciju un vai tā neatbalsosies kaut kādās tālākās opozīcijas prasībās un varbūt pat nemieros," minēja Cepurītis.
Pilnīgi noteikti slepkavība atbalsosies arī Krievijas attiecībās ar rietumvalstīm, piebilst Krievijas politikas vērotājs. "Es domāju, ka līdzīgā veidā, kādā ir notikušas slepkavības, piemēram, [žurnālistes Annas] Poļitkovskas slepkavība - tas pavisam noteikti izraisīs lielāku Rietumu kritiku," pauda Cepurītis.
Latvijas Radio sazinājās arī ar vienu no Borisa Ņemcova līdzgaitniekiem Iļju Jašinu, tomēr politiķis norādīja, ka šobrīd vēl nav gatavs komentēt notikušo.
Jau vēstīts, ka Borisa Ņemcova slepkavība notikusi Maskavas centrā, kad joprojām nenoskaidrots uzbrucējs no automašīnas raidījis četrus šāvienus mugurā un no notikuma vietas pazudis. Slepkavība notikusi uz Lielā Akmens tilta ar skatu uz Kremli.
Šoku, sašutumu un aicinājumus lietu izmeklēt godīgi naktī uz sestdienu un sestdienu ir izteikuši daudzi pasaules valstu politiskie un sabiedriskie līderi.
