Neiecietības uzplūdi sabiedrībā un mēģinājumi Krievijas problēmās vainot opozīciju un rietumvalstis liek visai pesimistiski vērtēt iespēju, ka Borisa Ņemcova slepkavība varētu veicināt pārmaiņas Krievijas politikā – tā uzskata Krievijas cilvēktiesību aktīvists Oļegs Orlovs.
"Es nedomāju, ka Krievijas politikā notiks kādas būtiskas pārmaiņas. Viss diemžēl paliks pa vecam – gan histērijas kurināšana pret Rietumiem un it kā Krievijas iekšienē esošo piekto kolonnu, gan naids pret citādi domājošajiem.
Es nevaru pateikt, kurš stāv aiz Ņemcova slepkavības, bet tā ir notikusi šādā atmosfērā, un atcerēsimies, ka pavisam nesen ar valdošo vēlību tika izveidotas antimaidana triecienvienības, kuras atklāti sola vardarbīgi un pat ar slepkavībām vērsties pret opozīciju," norāda Orlovs.
Optimistiskāk noskaņots tomēr ir bijušais Krievijas domes deputāts, cilvēktiesību aktīvists Ļevs Ponomarjovs, kurš cer uz opozīcijas spēku apvienošanos.
"Pagaidām ir ļoti grūti izteikt prognozes, tomēr ir acīmredzami, ka šis ir tāds notikums, kas dod grūdienus, un ir skaidrs, ka politiskajā vidē būs pārmaiņas. Man ļoti gribētos, un arī aicinu opozīciju – apvienoties. Vēsturē jau ir piemēri, ka pēc līdera aiziešanas tie spēki, kurus viņš pārstāvēja, konsolidējas. Jau piemēram, kad gāja bojā Gaļina Starovoitova, tika izveidota demokrātisko spēku apvienota komiteja, un tikai vēlāk, jautājumā par atbalstu Putinam opozīcija atkal sašķēlās," atzīmē Ponomarjovs.
Viņš norāda – Maskavā liberāli noskaņotu cilvēku netrūkst, un viņu rīcībai ir izredzes ietekmēt noskaņojumu arī pārējā valstī.
"Neskatoties uz to 85% vēlētāju atbalstu Putinam, Maskavā netrūkst cilvēku, kuri atbalsta Eiropas izvēli un liberālus uzskatus. Un Krievijā daudzas norises un uzskatus ietekmē tas, kas notiek Maskavā. Tāpēc es ceru, ka kaut kas tomēr notiks to ideju attīstībā, kuras iemiesoja Boriss Ņemcovs," saka Ponomarjovs.
Savukārt žurnālists Pāvels Širovs prognozē, ka opozīcija aktivizēsies, tomēr situācija tuvākajās dienās, visticamāk, nenonāks līdz vērā ņemamām sadursmēm. "Es lieliski saprotu, ko jūt tie opozīcijas aktīvisti vai arī cilvēki, kuri vienkārši atbalstīja šīs partijas un Borisu Ņemcovu, un prognozēju, ka līdz nekādām nopietnām sadursmēm situācija neattīstīsies – šī nav tāda situācija. No otras puses, provokācijas izslēgt pilnībā nevaram," vērtē Širovs.
Savukārt ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis domā, ka notikumu attīstību ietekmēs tas, cik liels būs iedzīvotāju atbalsts opozīcijai tuvākajās dienās, savukārt ārpolitikas jomā šī notikuma atskaņas noteikti būs negatīvas. "Tas būs jāskatās tiešām no cilvēku aktivitātes un cik ļoti cilvēki būs gatavi savā ziņā apvienoties ap vienu no šiem, jāsaka, Krievijas opozīcijas spēcīgākajiem līderiem. Protams, ja mēs ņemam vērā šīs Krievijas darbības Austrumukrainā, Krievija zaudē jeb jāsaka - turpina zaudēt rietumvalstu uzticību diezgan ievērojamā ātrumā," pauž Cepurītis.
(Borisa Ņemcova intervija radiostacijā "Eho Moskvi" 27.februāra vakarā, neilgi pirms slepkavības)
Krievijas mediji arī vēsta, ka Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavības dēļ opozīcijas politiķi ir atcēluši svētdien Maskavas Marjino mikrorajonā ieplānoto pretkrīzes gājienu "Pavasaris", bet tā vietā rīkos viņa piemiņas gājienu pilsētas centrā. Vienlaikus pilsētā tiekot ievesti arī bruņotie spēki.
Jau vēstīts, ka Borisa Ņemcova slepkavība notikusi Maskavas centrā, kad joprojām nenoskaidrots uzbrucējs no automašīnas raidījis četrus šāvienus mugurā un no notikuma vietas pazudis. Slepkavība notikusi uz Lielā Akmens tilta ar skatu uz Kremli.
Šoku, sašutumu un aicinājumus lietu izmeklēt godīgi naktī uz sestdienu un sestdienu ir izteikuši daudzi pasaules valstu politiskie un sabiedriskie līderi.
