Kultūra / Mūzika
"Aizliegt neko nevar. Ja cilvēki gribēs, viņi klausīsies un atskaņos. Tomēr, manuprāt, vajadzētu likt uz pauzes, lai atbrīvotos vieta, piemēram, ukraiņu un latviešu komponistiem. Citviet kara laikā likt uz pauzes, bet ukraiņiem gan noliegt atskaņot. Lai kā negrozi, kultūra un mūzika ir instrumenti, ar kuriem runā – tā ir politika un propaganda. Un, atskaņojot krievu mūziku, mēs patlaban barojam mītu par dižo krievu kultūru. Man tas tā bija jau kopš Maidana laikiem – es vienkārši nevarēju iztēloties, ka izeju uz skatuves un dziedu, piemēram, Čaikovska romances. Ne jau es tā speciāli izdomāju – man gluži vienkārši negribas dziedāt krieviski, kamēr lielās krievu kultūras pārstāvji nogalina mūsējos," uzsver Latvijā dzīvojošā un strādājošā ukraiņu dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka, vaicāta par savu attieksmi pret krievu komponistu mūzikas aizliegšanu. Latvijas Radio 3 "Klasika" ciklā "Ukrainas pasakalja" viņa stāsta par Ukrainas mūzikas vēstures līkločiem.
Dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dzīvo un strādā Latvijā – viņa ir Valsts akadēmiskā kora "Latvija" māksliniece un soliste. Viņu esam dzirdējuši arī īpaši veidotajās ukraiņu mūzikas programmās un Ukrainas atbalstam veltītajos koncertos. Latvijas Radio 3 "Klasika" ciklā "Ukrainas pasakalja" kopā ar Oksanu Nikitjuku ielūkojamies Ukrainas mūzikas vēstures līkločos. Ar ko atšķiras krievu un ukraiņu tautasmūzika, kādas atšķirības ir dažādos Ukrainas novados, kā ukraiņu folkloras ierasto skatuves tēlu košās višivankās, atlasa biksēs ar bubeniem nošķirt no tīras mantas? Kas īsti ir ukraiņu simbols kobza, un kādi bijuši kobzaru likteņi 20. gadsimta 30. gados? Kāda īsti ir atšķirība starp renesanses un baroka laika žanriem kantu un partesu?
"Man liekas, ka mums Latvijā ir daudz cilvēku, kas dara daudz, un, kad tu uz viņiem sāc skatīties, tad saproti, ka arī varētu pamēģināt, ka tas nav tik traki, lai arī no ārpuses tas izskatās ekstrēmi. Būtībā viss kas vienmēr var notikt, un to tu nekad nevari paredzēt. Tepat aiz durvīm viss var notikt. Ja gribas – tad vajag," par saviem ceļojumiem vienatnē, mūziku un radīšanas impulsiem "Radio Naba" rubrikā "Gana aktuāli" stāsta mūziķe Alise Joste.
Mūzikas ieteikums ir kā noderīgs, tā arī personīgs žests, kas ļauj labāk iepazīt cilvēku. Tādēļ piedāvājam pakavēties 2023. gada muzikālajās atmiņās un, iespējams, atklāt sev ko jaunu – nedzirdētu starp šajā gadā izdotajiem ierakstiem. Savos muzikālajos iespaidos dalās dažādus žanrus pārstāvoši pašmāju mākslinieki, kas šajā gadā paši ir bijuši aktīvi, kā arī divi mūzikas apskatnieki.
2023. gada pēdējā darba dienā, 29. decembrī, izskanējis "Radio Naba" klausītāju iecienītāko dziesmu Top 100. Pārraidē, kas tiešraidē ilga astoņas stundas, tika apskatītas 100 aizejošā gada klausītāju iecienītākās kompozīcijas. "Radio Naba" topos gada laikā tika iekļautas 402 aktuālas kompozīcijas, no tām vismaz 40% bija Latvijas izpildītāju darbi.
"Rajons mani deleģēja taisīt to vilni…" dziesmā "Pazudušais dēls" pauž reperis Ozols, kurš 28. decembrī "Arēnā Rīga" aizvadīja savu līdz šim grandiozāko koncertu – divās daļās ar lielu pavadošo mūziķu grupu un arī viesiem no hiphopa kopienas.
Izdevniecība "Jānis Roze" izdevusi Gundegas Šmites un Artas Ozolas-Jaunarājas grāmatu "Brīnišķā operas pasaule", kurā autores aicina iepazīt daudzveidīgo, krāšņo un bagāto operas žanru, kā arī nozīmīgākās operas pasaules un latviešu mūzikas vēsturē. "Es gribēju caur šo operas grāmatu parādīt, cik daudz dažādu ceļu var būt un kā opera mainās līdz ar vēsturi, līdz ar dažādām politisko sistēmu maiņām, kā tā vienmēr reflektē par to, kas notiek sabiedrībā," par grāmatas ieceri Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta komponiste un muzikoloģe Gundega Šmite.
Sākot ar 2024. gadu, Latvijas Radio kora mākslinieciskajā vadībā gaidāmas izmaiņas. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents jau kopš 1992. gada ir bijis Sigvards Kļava, savukārt Kaspars Putniņš visu šo laiku strādājis kā Latvijas Radio kora diriģents. "Vienotā vīzijā un dombiedrībā vairāk nekā 30 gadu periodā sasniegts augstākais profesionālais līmenis, atpazīstamība visā pasaulē un saņemts ievērojams skaits prestižu balvu," norādīja kora pārstāvji, informējot, ka Kaspars Putniņš nu stājas mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta amatā, bet Sigvards Kļava kopā ar kori turpinās lolot savas mākslinieciskās idejas, 2024. gadā stājoties pie Latvijas Radio kora diriģenta pults koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs.
"Šis bija trauksmaini krāšņs, ļoti skanīgs un saviļņojošs gads," savā 70 gadu jubilejā saka komponiste, pedagoģe, diriģente, atsaucīgā un ieinteresētā mūzikas dzīves organizatore, latviešu mūzikas popularizētāja, apskatniece un publiciste Dace Aperāne, kura ar sirds degsmi arvien piedalījusies ne tikai aizokeāna latviešu, bet nu jau turpat 35 gadu garumā – Latvijas mūzikas dzīvē. Ikdienā mums labi pazīstamā un rosīgā mūziķe ikdienā dzīvo un strādā Ņujorkā, bet viņas darbi Latvijas labā turpinās. Kāds Daces Aperānes dzīvē ir bijis šis – jubilejas gads –, pa tālruni ar komponisti sarunājās Rūta Paula.
Piektdien, 29. decembrī, no pulksten 10.00 "Radio Naba" piedāvās tradicionālo aizejošā gada aktuālāko kompozīciju apkopojumu "Top 100", kas veidots atbilstoši radio klausītāju balsojumam visa 2023. gada laikā. Klausītājiem būs iespēja piedalīties arī izsludinātajā prognožu spēlē – uzminēt trīs populārākās kompozīcijas.
Ar ilgām ovācijām Šveices publika pauda sajūsmu par rokoperas "Sniegbaltīte" iestudējumu Bāzelē. Konkrētā iestudējuma iniciatori un lielā mērā realizētāji bija seši Bāzelē un Lucernā dzīvojošie latvieši. Tostarp viens no tiem – arī komponists.
"Esmu tas cilvēks, kas dzīvo bez gadiem un bez dzimšanas dienām. Es taisu mūziku, kas man pašam patīk, ļaujot tai atklāt manu dzīvi un domāšanas veidu, un labāk nosvinu albuma dzimšanas dienu," saka reperis Ozols, kurš šajā decembrī izdevis albumu "1979", bet pats ir dzimis vasarā.
Vai zini, kur atrodas Šopēna sirds? Tas ir garāks stāsts, kurā jo spēcīga arī traģiskā komponente.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
