Kultūra / Māksla
Nepilnu mēnesi Talsu novada Rojā pavadīja ukraiņu māksliniece Valentīna Bero, kas savas emocijas par notiekošo dzimtenē atveidoja māla skulptūrā. Tai karsējoties vairāk nekā 1000 grādu karstumā, vietējiem bija iespēja pa šķirbiņu ielūkoties darbā, ko apņēmušas milzu liesmas. Šobrīd skulptūra, kam māksliniece devusi nosaukumu "Lūgšana", ir gatava un meklēs vietu Rojas pilsētvidē.
59. Starptautiskā Venēcijas mākslas biennāle – mākslas festivāls ar bagātīgām tradīcijām, pirmo reizi tika sarīkots 1895. gadā. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada, šogad Latvijas paviljonā Arsenālā iekārtota mākslinieču dueta Skuja Braden porcelāna darbu izstāde. Mediji par Venēcijas mākslas biennāli parasti stāsta pavasarī, kad notiek tās atklāšana, taču izstāde vēl apskatāma līdz pat 27. novembrim. Latvijas Radio raidījumā "Augstāk par zemi" par pieredzēto šī gada Venēcijas biennālē stāsta mākslas zinātniece Māra Traumane, māksliniece un mākslas kritiķe Rasa Jansone un biennāles Latvijas paviljona asistente Mariona Baltkalne.
Ar stāstu par mākslinieci no Irpiņas Marinu Vaščenko sērijā “Portreti uz kara fona” LSM.lv sāk iepazīstināt lasītājus ar talantīgu Ukrainas mākslas pārstāvju daiļradi. Viņiem kara traģēdija ir ne tikai dziļi pārdzīvojumi, bet arī iespēja ar daiļrades starpniecību paust savas sāpes, bailes un dziļo mīlestību pret dzimto zemi.
"Mani ne vienmēr interesē, kas notiek uz skatuves, bet kas notiek publikā," teic latviešu fotogrāfs, video mākslinieks, Rīgas Fotomēneša vadītājs, "FK" žurnāla redaktors un aktīvs laikmeta fiksētājs Arnis Balčus. "Radio Naba" rubrikā "Gana aktuāli!" mākslinieks stāsta par savām fotografēšanas gaitām un savās trīs foto grāmatu ietvertajām vērtībām, kā arī par šī brīža interesi par pankiem un jauno mūzikas scēnu.
No 14. oktobra Rīgas Porcelāna muzejā skatāma Solvitas Zāles personālizstāde "Sarunas pie kafijas", kurā izstādīts mākslinieces jaunāko darbu cikls, kas veidots īpaši Rīgas Porcelāna muzejam un ko papildinās arī neliela izlase no senākiem mākslinieces darbiem. Veidojot darbus personālizstādei, māksliniece atgriezusies pie porcelāna un eksperimentējusi ar tā tehnoloģiskām īpašībām. Izstādes objektu kompozījas veidotas, ieturot minimālismu, un galvenās atslēgas figūras, kas parādās katrā no darbiem, ir aplis, puslode un taisnstūris.
Galerijā "Māksla XO" skatāma latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres ekspozīcija ar zinātniskas izpētes piedevu "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Pētījuma objekts ir Losandželosas ūdensapgādes sistēma, kas ir viena no produktīvākajām pasaulē, taču no vides aktīvistu puses vispretrunīgāk vērtētā.
Ienākot Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstādē "Skaņurīki", koncerts sākas pakāpeniski – Rīgas Mākslas telpas lielajā zālē izstādītie astoņi kinētiskie un skaņu objekti ieslēdzas, cilvēkam tiem pietuvojoties. "Skaņurīki" ir mākslinieku tandēma radīta laboratorija, kas veltīta latviešu tautas instrumentiem. Darbu pamatā ir tradicionālās mūzikas eksperta Valda Muktupāvela pētījumi par latviešu skaņurīkiem. Iedvesmojoties no Muktupāvela izpētes darba, Brekte un Svilāns ir kopā izveidojuši trīs pašskaņus, trīs gaisskaņus, vienu plēvskani un vienu stīvskani – objektus, kas radīti, domājot par latviešu tradicionālajiem instrumentiem un to tapšanas vēsturi.
No funkcionāls ikdienības līdz mākslas darbam – visapkārt esošais stikls. Lielākoties caurspīdīgs, izturīgs, maz dilstošs, bioloģiski inerts, pārstrādājams, ilgtspējīgs. Par stikla mākslas un dizaina nošķīrumu, kā arī Polijā notiekošo Eiropas stikla mākslas festivālu (European Glass Festival), kura centrā šogad Baltijas stikla mākslinieki, raidījumā "Kāpēc dizains?" stāsta stikla mākslinieces, dizaineres, festivāla Baltijas izstādes kuratores Marta Ģibiete un Bārbala Gulbe.