Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šodien skatīja informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Rīgā, Marijas ielā 7, jeb tā saukto "Maskavas namu". Valsts iecerējusi to atsavināt un pārdot izsolē, lai iegūtos līdzekļus novirzītu Ukrainas atbalstam. Tomēr, lai to īstenotu un izsolē saņemto naudu būtu iespējams sniegt Ukrainai, likumā nepieciešamas papildu normas.
"No atsavināšanas iegūtie līdzekļi pēc tam, kad visi tēriņi, kas ir saistīti ar atsavināšanas procedūru, ir nomaksāti, pareizāk sakot – atskaitīti, pārējā nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā. Ieskaitītā nauda ir jānovirza 74. budžeta resorā, kas ir tieši domāts palīdzības sniegšanai Ukrainā un Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Tātad par šo naudu Ministru kabinets lems, kādiem mērķiem un darbībām konkrēti nauda tiek izmantota. Svarīgākā lieta ir, ka nauda, kas ir iegūta no atsavināšanas, visa arī aiziet Ukrainas atbalstam, Latvija šo naudu netērē," skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone.
Valdība vēl lems, kam tieši Ukrainai sniegtā nauda būs paredzēta, taču komisijas sēdē deputāti uzsvēra iespēju ukraiņiem pašiem pieņemt lēmumu, kā līdzekļus izmantot, piemēram, pērkot ieročus, medicīnas preces vai sniedzot atbalstu Ukrainas bēgļiem.
Saeimas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka grozījumi ir būtiski, jo tā būs iespēja sniegt papildu līdzekļus Ukrainai, kurai tie ir ļoti vajadzīgi.
"Tas parāda ceļu vispār Eiropai un pasaulei, ko darīt ar Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem vai šajā gadījumā – atsavinātajiem līdzekļiem. Tā ir problēma visā pasaulē, ka ir iesaldēti miljardiem Krievijas naudas, kas pašreiz "guļ" un netiek izmantota Ukrainas atbalstam. Mums nav jāgaida Eiropa, kopējas sankcijas, mēs paši – kā Saeima, kā Latvija – to varam izdarīt. Tātad sākotnēji atsavināt Krievijai šos līdzekļus, šajā gadījumā māju, pēc tam to pārdot un naudu no pārdošanas atdot Ukrainai," norādīja Šnore.
Lai gan konceptuāli Saeimas komisijas sēdē grozījumi atbalstīti, par to nebija iespējams balsot, jo visas sēdes laikā netika savākts deputātu kvorums. Klātesošie gan vairākkārt norādīja, ka, iespējams, tas ir tāpēc, ka nevēlas atbalstīt grozījumus un, neapmeklējot sēdi, novilcina grozījumu pieņemšanu.
Viens no komisijas deputātiem, kas šodienas sēdē nepiedalījās, bija Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā"). Viņš atzina, ka sēdes neapmeklēšana nebija saistīta ar grozījumiem par tā saukto "Maskavas namu". Tiesa, grozījumus Zivtiņš neatbalsta.
"Šī nama uzturēšana mūsu valstī izmaksās pusmiljonu eiro… Kam to pārdos? Nevienam to nepārdos. Kam tas ir vajadzīgs? Nevienam tas nav vajadzīgs. Tas ir kā pārdot pieminekli.
Līdz ar to, man liekas, tā ir tukša laika tērēšana, brūķēšana, pilnīgi nevajadzīga, un tas tikai saasina situāciju.
Man nebija nekādas absolūti skaidrības par to, kā tas viss notiks. Viss kā aiz matiem pievilkts un ar baltiem diegiem sašūts. Toreiz mana attieksme bija noliedzoša, visticamāk, šoreiz tā arī būtu bijusi tāda pati," pauda Zivtiņš.
Komisijas sēdes noslēgumā deputāti gan uzsvēra, ka agri vai vēlu balsojums notiks un tiks pieņemts lēmums par to, kā naudu no tā sauktā "Maskavas nama" izsolīšanas virzīt Ukrainas atbalstam.
