Ar brīvu roku un arī virpojumu, izmantojot tonētu porcelānu – baltu, zilu un tumši brūnu porcelānu masu, māksliniece veidoja dažādus elementus, piemēram, cilindriskas tējkannas, apaļas bļodiņas, nelielas taisnstūra plāksnes, vāciņus, stilizētas salvetes un arī citus funkcionālus un dekoratīvus elementus, kuriem virsma vietām atstāta bez glazūras, minimāli apgleznota ar zelta un sudraba krāsu, vai arī dekorēta ar dažādiem gravējumiem un iespiedumiem, tādējādi izceļot materiāla skaistumu.
Visi objekti ir veidoti pēc pārdomāta krāsu salikuma un smalkām dekorējuma detaļām, izstādi padarot par sarunu vai rotaļu bez noslēguma, jo katrs redzēto var saprast un uztvert citādāk. "Un pamatdoma šeit ir sarunas pie kafijas, kas izvērš dažādus jautājumus gan izpildījumā, gan skatītāju uztverē, bet šīs sarunas nebeidzas, jo šeit ir ļoti daudz variantu, ko domāt gan vienai pusei, gan otrai," skaidro māksliniece.
Solvitas Zāles radošais darbs vairāk saistās ar citiem keramiskajiem materiāliem – mālu, šamotu un akmensmasu. Kā stāsta pati māksliniece, ar porcelānu pēdējo reizi strādājusi pirms daudziem gadiem, veidojot savu diplomdarbu tā laika Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Mākslas akadēmijā, izstrādājot porcelāna formas servīzei, kas tika atlieta Rīgas Porcelāna rūpnīcā un pēc tam pašrocīgi apgleznota. Taču tagad, sadarbībā ar Rīgas Porcelāna muzeju un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, bijusi iespēja atkal no jauna atgriezties pie porcelāna, kas māksliniecei ir ļoti iepaticies.
Zāle skaidro: "Toreiz, veicot diplomdarbu, tās bija lejformas, bet šoreiz izvēlējos brīvplastu un virpojumu, kas ir diezgan neparasti porcelānam, un tā centos savu mērķi sasniegt, un, tā kā tas bija kaut kas nebijis, tad vienmēr gribas pamēģināt. Un es šajā darbā guvu ļoti lielu gandarījumu, jo tiešām ļoti, ļoti iepatikās, un vēl palika nerealizētas daudzas idejas, bet laika ir par maz."
Izstāde muzejā aplūkojama līdz pat decembra sākumam.