Pavirši raugoties, abas grāmatas runā par vienu un to pašu, atšķiras vien vide un fiziskie apstākļi. Taču tas, ko būtiski ņemt vērā, ir autoru balss, kas katrā grāmatā ieskanas atšķirīgi. Lai cik rūpīga ir Ķerus un Tabūnas iedziļināšanās dabas norisēs, aiz katra tēla tomēr stāv, dzīvo un raksta cilvēks – rakstnieks, kas pratis lappusēs iedzīvināt attiecīgi zaļo vārnu vai lasi, mācējis radīt stāstu, kas spēj uzrunāt bērnus, centies atrast īstos vārdus un radījis uzsvarus, kas svarīgi pašam.
Grāmatu "Korras pasaules" un "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" kontekstā iespējams novērtēt gan abu stāstu izklaidējošo, gan izzinošo, gan rosinošo pusi.
"Korras pasaules"
Domājams, ka rakstīt par dabas norisēm ir liela atbildība. Grāmatas izzinošais aspekts īpaši nozīmīgs, rakstot bērnu auditorijai, taču tikai autora rokās un rakstāmspalvā ir vara atrast un līdzsvarot patiesas un pētnieciski pamatotas informācijas daudzumu ar teksta izklaidējošo pusi.
Ķerus grāmatā "Korras pasaules" ar lielu rūpību un atbildību aprakstījis zaļās vārnas puiša Korras pasauli no piedzimšanas brīža līdz briedumam, niansēti iedziļinoties putna dzīves apstākļos un instinktos.
Grāmatu gribētos saukt par literāri uzrakstītu pētījumu par zaļajām vārnām – Latvijā reti sastopamu un aizsargājamu putnu sugu. Ir pilnīgi skaidrs, ka ikviens teikums un aprakstītais notikums ir ar ornitologa pārliecību un zināšanām rakstīts, pamatots un izsvērts, taču kādā brīdī lasītājā kā vāra liesmiņa iedegas vēlme pēc kaut nelielas, bet tomēr dauzīšanās, pēc Ķerus kā pēc rakstnieka, ne vien ornitologa, kurš prot rakstīt. Korras pasaulē viss notiek, instinktu vadīts, arī ceļojumā pāri jūrām un okeāniem zaļo vārnu velk kāds iekšējs spēks, ko nevar izskaidrot vai aprakstīt. Tāpat ir arī ar atgriešanos mājās, kas ir aizkustinošākā šīs grāmatas daļa – šī vārdā nenosaucamā balss, kas velk atpakaļ uz Ziemeļiem, uz vietu, kur esi dzimis un audzis. "Korras pasauļu" lappusēs lasītājam ar autora palīdzību ir iespēja izsekot līdzi zaļās vārnas dzīvei, un ir skaidrs, ka vienīgā nesakritība ar realitāti un izdomājums šeit ir autora radītie dialogi, taču arī tie vairāk domāti patiesas, pamatotas informācijas nodošanai.
Mazu spēles elementu "Korras pasaulēs" ienes Viviannas Marias Staņislavskas ilustrācijas un zaļvārnis, kurš atdzīvojas, aši šķirstot lappuses stūrīšus. Pats Ķerus kādā intervijā atzinis, ka māksliniecei šis nav bijis viegls uzdevums – uzzīmēt putnus, kas atbilstu jomas zinātāja priekštatiem. Jāatzīst, ka Staņislavskas rokraksts šajās lappusēs ir gandrīz neatpazīstams, grāmatā neredzam māksliniecei raksturīgās nebēdnīgās ilustrācijas, taču skaidrs, ka ilustratore ar cieņu un rūpību izturējusies pret attēlojamo pasauli.
"Lasis Stasis un Atlasijas okeāns"
Atšķirīgu rezultātu redzam Dainas Tabūnas stāstā "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns", kur piedzīvojums un nebēdnība ieskanas jau grāmatas nosaukumā. Arī mākslinieces Agates Lielpēteres radītās grāmatas ilustrācijas ir oriģinālas, tajās zemūdens pasaule mirdz košās krāsās, neierastos tēlos un autores aprakstīto vidi attēlo stilizēti, atstājot vietu fantāzijai un lasītāja interpretācijai. Lielpētere ne tikai papildina Tabūnas uzrakstīto, bet rada plašumus, kuros rasties jauniem stāstiem un varbūt arī jaunām pasaulēm.
Savu interpretāciju par to, kā dzīvo un varētu dzīvot lašu ģimene, ir radījusi arī Tabūna, kura grāmatā "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" nebaidās iepeldēt zemūdens pasaulē, to mazliet sakult un no putām radīt ko pavisam jaunu un oriģinālu.
Šis ir īstens piedzīvojumu stāsts žanra labākajās tradīcijās – ar centrālo tēlu, kurš izmisīgi vēlas zināt, kas notiek tālumā un plašumā, par ko klīst nostāsti un baumas.
Nezināmās tāles, teiksmainais horizonts, piedzīvojums ir tas, kas sauc Lasi Stasi, arī vēlme pierādīt sevi, apliecināt savu spēku un varēšanu, būt pārākam un īpašam tāpēc vien, ka paveikts kas neiedomājams. Šī ir cilvēciski pazīstama tiecība uz ko lielu un varenu, kuru autore apspēlē dzīvā un asprātīgā stāstā bērniem.
Grāmata ir tematiski daudzslāņaina, un tajā jūtama autora iekšējā brīvība radīt stāstu, kas liek just un domāt par īstu draudzību, prasmi pieņemt otru ar visām tā vājībām, jā, arī par sadzīvošanu ar zaudējumu.
Grāmatas pasītē atrodamā informācija apliecina, ka arī Tabūna stāsta tapšanas laikā konsultējusies ar jomas zinātājiem. Taču tas ne mirkli nav ierobežojis autori radīt šo upes lašu pasauli no jauna – ar vietējām sporta spēlēm, kas sauktas par lašatonu, ar šūpuļdziesmu nevis lāča, bet gan laša bērniem, ar citām valodas asprātībām, kas kopā veido grāmatu, kurā lasītāji top ne tikai gudrāki un labāki, bet arī nedaudz priecīgāki.
Tabūnas "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" un Ķerus "Korras pasaule" ir divas bērnu grāmatas ar visai atšķirīgu skanējumu, un jāsecina, ka arī mērķauditoriju. Visticamāk, šie lasītāji atšķirsies viens no otra, tieši tāpat, kā atšķiras abi teksti. Lasīt var un vajag abus, taču viennozīmīgi šis nebūs tas gadījums, kad varam izvēlēties lasāmo pēc "vāka".
Ķerus lasītāji novērtēs skrupulozo autora darbu līdz niansēm precīzajā stāstā par zaļo vārnu pasauli, savukārt Tabūnas Lasi Stasi iemīlēs tie, kas grāmatās meklē piedzīvojumus un gaumīgu humoru.
Abas grāmatas šobrīd iekļautas arī Latvijas Literatūras Gada balvas garajā sarakstā nominācijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem", taču būtiskāk par visu – novēlu abām grāmatām sirsnīgu satikšanos ar īsto lasītāju.
