Kultūra / Kultūrtelpa
1986. gada pavasarī Kijivas apgabala ziemeļos, 16 km no Baltkrievijas robežas, notika tāda katastrofa, ka šīs vietas nosaukums, kā raksta Oksana Zabužko, kļuva par pirmo ukraiņu valodas vārdu, kuru drīz zināja ļaudis visos kontinentos: "Piecus gadus pirms tam, kad Eiropas kartē parādījās vārds "Ukraina" (abi notikumi gan ir tieši saistīti, un nu jau var droši apgalvot, ka tieši todien, 1986. gada 26. aprīlī, padomju impērijai tika pasludināts galīgais spriedums, it kā kaut kur vēstures datorā būtu ieslēdzies neredzams atskaites tablo – "līdz PSRS galam palikuši xx gadi yy mēneši zz dienas")."
Sestdien, 2. martā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē notiks Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks 2023" pasniegšanas ceremonija – gaidītākais ikgadējais notikums latgaliešu kultūrā. Tajā noskaidros 10 balvas saņēmējus par padarīto latgaliskajā kultūrā 2023. gadā. No 16. līdz 29. februārim portāli LSM.lv un lakuga.lv aicina ikvienu atbalstīt savu simpātiju – kādu no 30 balvas pretendentiem.
Aptuveni 20 dažādas masku grupas no Latvijas, Polijas, Portugāles un citām valstīm piedalījās starptautiskā masku festivālā Viļānos. Trīs dienas notika dažādas masku gatavošanas meistardarbnīcas, senču tradīcijām veltīta zinātniskā konference, izrādes, konkursi un skates. Svētku kulminācijā visi dalībnieki devās krāšņos masku gājienos ne tikai pilsētā, bet arī laukos.
Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu konkursu uz īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta direktora amatu uz noteiktu laiku – 5 gadiem. Pretendenti pieteikumus aicināti KM iesniegt mēneša laikā – līdz š.g. 12. martam (ieskaitot).
Šos variantus atradīsim nevis tautasdziesmu izlasēs, bet zinātniskos sējumos un folkloras krātuves materiālos. Melodijas šiem variantiem mēdz būt vairāk vai mazāk atšķirīgas, arī vārdi. Bieži vien folkloras materiālos zem notīm uzrakstīta tikai viena teksta rindiņa. Gadās, ka teicējām kāds pants aizmirsies.
Latvijas muzejos apmeklējums sāk atgriezties pirmspandēmijas līmenī – šādas iepriecinošas ziņas saņemtas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Mēs zinām, ka Ukrainā lieto t.s. kirilisko alfabētu, kura radīšanu tradīcija piedēvē kristiešu mūkiem Kirilam un Metodijam no Solunas, tagadējiem Salonikiem, taču cilvēki tagadējā Ukrainas teritorijā rakstīja arī pirms tam.
Februārī, kuru dēvējam par sveču mēnesi, Valmieras pagasta bibliotēkā ir skatāma valmierietes Andas Ābomas-Ivulānes bišu vaska sveču izstāde. Un ne bez iemesla, jo, kā uzskata bibliotēkā, februāris ir pēdējais tumšais ziemas mēnesis un sveces gaisma jau simbolizē sauli un pavasara tuvošanos.
Emilis Melngailis interesējies arī par latviešu valodas jautājumiem. Tāpat kā viņa mūzikā, kas izaugusi no tautas melodiju dzīlēm, arī valodā viņam bijis savs stils. Iespējams, ka arī Melngaiļa īpatnējo, bet ļoti bagāto latviešu valodu ietekmējusi viņa iedziļināšanās senatnes garamantās.
Kultūrvēsturiski vērtīgā ēka Rīgā, Meistaru ielā 10, pazīstama kā "Kaķu nams", pēc 30. janvārī notikušā ugunsgrēka nav apdraudēta un kopumā ugunsgrēkā nodarītie bojājumi nav būtiski ietekmējuši ēkā saglabājamās vērtības, kas ir ēkas apjoms, fasāžu arhitektūra un iekšējā apdare, īpaši izceļot vitrāžas kāpņu telpās, secināts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes veiktajā apsekošanā.
"Murjāņos manī ienāk Dievizjūta" – tā kādā intervijā par savu vasaras māju Murjāņos savulaik teica dzejnieks Imants Ziedonis. Šajā mājā tapušas viņa epifānijas, "Poēma par pienu" un citi dzejnieka meistardarbi. Mājai šogad aprit 50 gadu, un laika zobs pa šiem gadiem ir pamatīgi skāris ēkas niedru jumtu. Tas ir tik izdilis, ka ar pielabošanu vairs nepietiek, un jumts ir jāmaina pilnībā.
Deviņiem objektiem, tai skaitā Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) un Lielās ģildes ēkām, piešķirts Eiropas Komisijas (EK) pārvaldītā Atveseļošanas fonda finansējums 23,9 miljonu eiro apmērā, ko plānots ieguldīt valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, informēja Kultūras ministrijā.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas Dižkunigaitija". Tās mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar vēstures savstarpējiem saskarsmes punktiem un atstātajām pēdām abu valstu kultūrvēsturiskajā vidē. Tās sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
