Papildināts 16:51
Kultūra / Kultūrtelpa
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs šogad svin savu simtgadi. Kā aizsākās muzeja izveide pirms simt gadiem? Kādas savulaik bija potenciālās muzeja atrašanās vietas? Kā muzejā esošās būves tiek iekonservētas, lai tās varētu priecēt apmeklētājus arī nākamajās paaudzēs? Un kā tas simt gadu laikā ir attīstījies?
Mangaļsala ir viena no neparastākajām Rīgas apkaimēm: ilgus gadus tas bijis rosīgs zvejnieku ciemats ar dažādu varu armijas klātbūtni salas ziemeļos, un savu atšķirīgo identitāti un savpatnību Mangaļsala saglabā arī mūsdienās. Nupat klajā nākusi neparasta Mangaļsalai veltīta grāmata. To veido pamatīgs pētījums, ko 30 gadu ilgā laika posmā sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem veikusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dace Bula, kā arī mangaļsalieša Ģirta Strazdiņa apkopotie Mangaļsalas saimnieku dzimtu stāsti.
No pirmdienas, 15. janvāra, līdz 29. februārim ikviens interesents aicināts pieteikt savu pasākumu sarunu festivālā "Lampa", kurš notiks Cēsīs no 5. līdz 6. jūlijam. Festivāls dalībniekus un apmeklētājus pulcēs jau desmito reizi, informēja pasākuma rīkotāji.
Pie durvīm sarkana "Michelin" plāksnīte, kas liecina par slavenā ēdienu ceļveža ekspertu rekomendētu restorānu. Un vienlaikus tā pieteikta kā kultūrtelpa – otrā stāva zālē katru nedēļas nogali koncertos uzstājas Latvijā atzīti skatuves mākslinieki. Tā ir "Akustika" Valmierā.
Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Rīgā ieradās barikāžu aizstāvji no visas Latvijas. 1991. gada barikāžu muzejs apkopojis informāciju par atceres pasākumiem daļā no Latvijas novadiem.
Ar vērienīgu pasākumu programmu atcerēsies Barikāžu laiku, kas Latvijā piedzīvots pirms 33 gadiem. Dziesmotās revolūcijas zīmē no 13. līdz 20. janvārim notiks dažādi atceres pasākumi. Tos svinīgi noslēgs koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā, kuru būs iespējams skatīt arī Latvijas Televīzijā.
Kopš 2017. gada tiek veidots Nacionālais nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā šobrīd jau ir iekļautas 38 vienības. Ikviens var papildināt šo vērtību sarakstu, tādēļ arī nupat izsludināta pieteikšanās šī gada nemateriālā mantojuma vērtību pieteikumu konkursam.
Attīstoties un mainoties Latvijas kultūrvidei, parādās arī jaunas un jaunas vietas, kurās mākslas un mūzikas interesentu priekam savus darbus izrāda gan vietējie un plaukstošie talanti, gan pasaulē jau atzīti un slaveni profesionāļi. Katrai no šīm kultūrtelpām ir sava noskaņa, publika, mērķi un sasniegumi. Par divām šādām vietām – Vagonu zāli un laikmetīgās mākslas galeriju "Look", – LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta to vadītāji Jānis Jansons un Raivis Alksnis.
Sākot ar 2024. gada 20. janvāri raidījumā "Literatūre" astoņi rakstnieki, kuri vairs neraksta, nokļūs vienā mijiedarbības laukā ar astoņiem mūsdienu autoriem, un viņu pasaules pārklāsies. Literārās attiecības pa pāriem būs apskatāmas LTV1 ēterā katru otro sestdienu pussešos vakarā un jebkurā laikā interneta platformā Replay.lv.
"Latviešu valoda ir tieši tikpat bagāta vai nabadzīga kā jebkura cita līdzīgas sabiedrības valoda. Ja kāds ko latviski nevar pateikt, tad ieteikums ir meklēt, mācīties, radīt ko jaunu, un šī valodas jaunrades spēja mūsu sabiedrībā ir ļoti dzīva," Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" par latviešu valodas attīstības iespējām stāsta Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Ina Druviete.
Līdz ar tā dēvētā "Maskavas nama" plānoto pārņemšanu valsts īpašumā jānosaka, ka attiecīgā ēka turpmāk būs paredzēta kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai, paredz Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais priekšlikums.
"Diezgan bieži tas, ko tu domā izrādes laikā, un tas, ko jūti izrādes laikā, pēc kāda laika – īsāka vai garāka – ir ļoti mainījies. Vērtējumi ir mainījušies. Pirmie iespaidi nav tie uzticamākie," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Šņorbēniņi" atzīst teātra zinātniece un mākslas zinātņu doktore Zane Radzobe.
Jau krietnu laiku emocijas tiek uzlūkotas kā absolūti esenciālas zināšanas socioloģijā, jo neviena darbība sabiedrībā nav izprotama bez emociju klātbūtnes.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
