Kultūra / Kultūrtelpa
Sarkanā mušmire (latīņu: Amanita muscaria) ar sarkano cepuri, rotātu baltiem plankumiem, ir ikonisks tēls sēņu pasaulē, un tai ir nozīmīga vieta folklorā, mākslā un kultūras tradīcijās. Iespējams, ka liela daļa mūsdienu Ziemassvētku svinību galvenie simboli un elementi, piemēram, Ziemassvētku vecītis, Ziemassvētku eglīte, burvju ziemeļbrieži un dāvanu pasniegšana, ir balstīti tradīcijās, kas cieši saistītas ar sarkano mušmiri.
Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās atjaunoto koncertzāli "Rīga" sācis klāt pelējums. Par to pārliecinājušies Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperti, kuri apsekoja zāli, kas jau astoņus gadus netiek apkurināta un slīgst tumsā. Zāles īpašnieki – Latvijas Zinātņu akadēmija – apgalvo, ka šobrīd strādājot pie zāles tālākas attīstības projekta, tikmēr zāles agrākais nomnieks Juris Millers turpina tiesāšanos ar īpašniekiem par kultūrtelpā ieguldīto līdzekļu atgūšanu.
Rūjiena kļuvusi par "Baltijas jūras reģiona kultūras pērli 2024", šādu titulu "Interreg" programmā šai Ziemeļvidzemes pilsētai piešķīrusi starptautiska žūrija. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem izvēlētas vēl arī Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā un Jākobštate Somijā. Lai iegūtu šo titulu, pilsētām bija jāsagatavo kultūras un sociālās noturības rīcības plāni ar mērķi stiprināt vietējās kopienas un saliedēt iedzīvotājus. Ko jauniegūtais tituls nozīmēs Rūjienai, un kādas aktivitātes paredzētas?
Lai uzlabotu Latvijas svētvietu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – uzturēšanu, Ministru kabinets 19. decembra sēdē, atbilstoši Rīgas domes lēmumiem, lēma nodot Rīgas pašvaldībai piederošo zemi un ēkas valstij Kultūras ministrijas (KM) personā, informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Ministru kabinets 19. decembra sēdē apstiprinājis Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā. Tas regulē valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibināto profesionālās izglītības iestāžu vienotu pieeju profesionālās ievirzes izglītības programmu mākslu (mūzika, māksla, deja) jomā īstenošanā. Standarts stāsies spēkā ar 2024. gada 1. septembri. Saskaņā ar to izglītības iestādes pakāpeniski pāries uz pilnveidotu mācību saturu, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane.
Lai nodrošinātu kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" darbības nepārtrauktību un mazinātu administratīvo slogu, 19. decembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti noteikumi, kas paredz kārtību, kādā aprēķina un piešķir valsts budžeta finansējumu programmas īstenošanai nevis vienam konkrētam gadam (kā tas bijis programmas pirmo piecu darbības gadu laikā), bet ilgtermiņā – katram kārtējam kalendārajam gadam, informēja programmas "Latvijas skolas soma" eksperte komunikācijas jautājumos Inga Bika.
Ziemas saulgriežu svinēšana tradīcija Latvijas teritorijā ir ļoti sena. Savulaik kuplās saimes svētkos klāja galdus, vilka bluķi, zīlēja nākotni un maskojās. Daļu no senajām tradīcijām varam ieviest arī mūsdienu Ziemassvētku rituālos.
Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāts Valdis Gavars (Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība) prognozē, ka jau nākamgad varētu pārvietot Viļa Lāča pieminekli, kas daļēji aizsedz skatu uz Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietu Meža kapos. Tiesa, Rīgas domes Kapsētu pārvalde norāda, ka šobrīd šajā lietā viss ir nulles punktā, bet rakstnieka ģimenē, kurai būtu jādod atļauja Viļa Lāča pīšļu pārbedīšanai, pagaidām nav vienprātības, vai to vajadzētu pieļaut.
Ojāram Vācietim ārkārtīgi patika pastaigāties. Mazie pastaigu loki turpat Pārdaugavā – uz Arkādijas parku, uz Āgenskalnu, apkārt Māras ezeram. Oficiāli tas, protams, ir Māras dīķis, bet Ojārs Vācietis teica – Māras ezers. "Un dīķis nav dīķis, jo dīķis ir līķis, tev būs to par ezeru saukt," viņš raksta vienā no saviem dzejoļiem. Dzejnieks Aivars Neibarts teica – Māras okeāns, bet Ojāram Vācietim bija Māras ezers.
Latgales vēstniecība "Gors" izsludina pretendentu pieteikšanos latgaliešu kultūras gada balvai "Boņuks 2023". Pretendentu pieteikšana iespējama līdz 12. janvārim, informēja balvas rīkotāji.
No Igaunijas kultūras jomā jau sen esam atpalikuši, tagad sākam atpalikt arī no Lietuvas, un viens no iemesliem tam ir finansējums radošās kultūras jomā, kas ir stipri mazāks nekā kaimiņiem. Šogad Valsts kultūrkapitāla fonda budžets palielināts par diviem miljoniem, bet ar tiem visas sāpes nenosegt, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāstīja fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe un direktors Edgars Vērpe.
Svētki tuvojas straujiem soļiem, un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Rīgas vietvara aicina lēkt iekšā svētku virpulī un izbaudīt Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi. Programmā – tikšanās ar rūķiem, vairākiem Ziemassvētku vecīšiem un vienu Sniega māti, koncerti baznīcās un pilsētvidē, kā arī sportiski pasākumi visai ģimenei.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
