Senie latvieši ziemas saulgriežiem gatavojās jau laikus un svinēja ilgāk nekā mēs mūsdienās. Bērnu pienākums gan svētkos, gan ikdienā bija dedzināt un ik pēc 10–15 minūtēm mainīt skaliņus, lai istabā būtu gaisma.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa stāsta: "Gatavojoties svētkiem, darināja puzurus, rotāja istabu. Protams, darīja alu, cepa pīrāgus, iemērca zirņus, lai tie būtu Ziemassvētku vakarā mīksti un gardi un ātri izvārītos. Noteikti kāds lops bija jānokauj, jo Ziemassvētkos uz galda ir jābūt cūkas šņukuram, ir jābūt desām."
Ar laiku mājās ienāca arī eglītes pušķošanas tradīcija. "Eglīte ir vēls viesis. Istabā ziemā dzīvo līdz pat 20 cilvēkiem," skaidro Ieva Bērziņa. "Tas būtu diezgan neprātīgi ienest lielo egli šādā telpā, jo tāpat ir grūti apgriezties visiem un darbus darīt. Ziemassvētkos eglīte ienāk vairāk caur pilsētu un dažādām amatnieku apvienībām, melngalvji ir tie, kas eglīti Rīgā pušķo."
Nereti svētku laikā cilvēki nodarbojās ar zīlēšanu. Uz galda nolika bļodiņas un zem tām dažādus priekšmetus. Atlika izvēlēties trauciņu un skatīties, kas zem tā atrodas. Vārpa nozīmē pārticību, lupatiņa – grūtu gaidāmo gadu. Gredzens nozīmē veiksmi mīlestībā. Atslēga – tikt pie jauna īpašuma, savukārt monēta – visu gadu pilnas ķešas naudas.
Arī maskošanās ziemas saulgriežu svinēšanā bija ierasta lieta. Muzejpedagoģe Ieva Bērziņa stāsta, kā pagatavojama dzērves maska: "Mēs paņemam koka gabalu, tikpat labi slotas kātu. Vēl vienu, sasienam to kopā ar dziju, ko pēc tam varēsim attaisīt vaļā un izmantot. Kādu labi vecu lakatu. To visu uzliekam virsū. Atstājam tikai vienu aci ārā, ar ko varēs redzēt, kur iet. Maskas uzdevums ir palikt neatpazītam."
Neatņemama svētku sastāvdaļa bija bluķa vilkšana. Parasti vilka veca ozola bluķi. Ieva Bērziņa skaidro: "Velkot bluķi kalniņā vai pāri laukiem, mēs velkam sauli. Debesu jumā mēs piedalāmies kā daļa no pasaules dzīvības, lai vairotu gaismu. Velkot bluķi pāri laukiem, mēs apaugļojam laukus. Tas ir simbolisks apaugļošanas akts, lai nākamajā gadā būtu auglīga raža. Tas ir auglības rituāls pēc savas būtības."
Svētki tika svinēti vairāku dienu garumā, un tad jau varēja sākt manīt, ka dienas pamazām kļūst arvien garākas, un pacietīgi gaidīt pavasari.
Ziemassvētku ceļvedis
