Kas notiek ar jaunās koalīcijas plāniem, kritiku par tiem un Saeimas priekšsēdētāja maiņu?
Evika Siliņa, Armands Krauze, Antoņina Ņenaševa, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Ainārs Šlesers, Aleksejs Rosļikovs
Jānis Domburs
20. septembris, trešdiena 21:15
13. septembra diskusijā "Kas notiek ar Evikas Siliņas valdības tapšanu, amatu pārdali un sabiedrības interesēm?" piedalās Saeimas deputāte Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie"), kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks Andris Rāviņš, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis.
Plānots, ka nākamā gada budžeta likumprojektu paketē tiks iekļauts komercbanku virspeļņas nodoklis, taču vēl tiek vērtēts, kuru scenāriju Latvijai izvēlēties. Lēmumu iecerēts pieņemt līdz septembra vidum. Taču vienlaikus ar šāda nodokļa ieviešanu politikas veidotāji cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, tas ir, uzlabot kreditēšanas pieejamību.
Kredītprocentu likmes eirozonas valstīs Lietuvā un Latvijā hipotekāro kredītu jomā mājsaimniecībām ir visaugstākās, savukārt biznesa kredītu ziņā Latvija ir antirekordiste. Raidījuma "Kas notiek Latvijā?" 6. septembra diskusijā dalībnieki sprieda, kā situāciju uzlabot. Tas būtu darāms, bankām samazinot pašu pievienotās procentu likmes, kas netiek darīts. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks aicināja gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības doties uz centrālo banku un ziņot par pretimnenākšanu.
6. septembra diskusijā "Kas notiek ar banku procentu likmēm, peļņu, kreditēšanu un "banku nodokli?"piedalās Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Andris Bite, Latvijas darba devēju konfederācijas prezidents, Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, Edgars Leščinskis, "Manabalss.lv" inciatīvas par "Euribor" likmes nepaaugstināšanu pagātnē izsniegtajiem kredītiem autors.
Skaļu rezonansi izraisījis nodoms grozīt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu punktu, kas noteic – jau šā gada 1. septembrī spēku zaudē Latvijā mītošajiem Krievijas pilsoņiem savulaik izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Aiz slēgtām durvīm par grozījumiem Imigrācijas likumā vienojusies aizejošā Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība. Tagad spēkā esošais likums nosaka, ka Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kuri agrāk bija Latvjas pilsoņi vai nepilsoņi, palikšanai uz dzīvi Latvijā ar pastāvīgā iedzīvotāja statusu jānokārto latviešu valodas zināšanu pārbaude.
Ministru prezidenta amatam izvirzītās Evikas Siliņas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens kā vienu no argumentiem, kādēļ tā arvien cenšas panākt pēc iespējas plašākas koalīcijas atbalstu jaunajai valdībai, min sabiedriskās domas aptaujas, kas liecinot, ka plašāku koalīciju vēlas arī sabiedrība.
30. augusta diskusijā "Kas notiek ar Evikas Siliņas valdības veidošanu?" piedalās partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētājs Raivis Dzintars, partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs, kā arī "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdis Edgars Tavars un Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs labklājības ministri Eviku Siliņu oficiāli nominējis par premjeres amata kandidāti, tādējādi aicinot sākt darbu pie jaunās valdības izveides. Pāris stundas pēc šī prezidenta paziņojuma Siliņa un pārējās četras iespējamās valdību veidojošās partijas pārstāvoši politiķi tikās raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā, kur diskutēja par to, ar ko jaunā valdība atšķirsies no iepriekšējās, kā kliedēs bažas par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi, un paveicamajiem darbiem.