Lai palielinātu finansējumu zinātnei un skolotāju algām, valstij vajag vairāk naudas un rodas jautājums – kur to ņemt? Vai nu jāpalielina izglītībai atvēlētie līdzekļi, kas šā gada budžetā veido 7,3%, un šādā gadījumā tie jāmeklē uz citu nozaru rēķina, vai arī jāveic pārdale, mēģinot tos ietaupīt nozares iekšienē. Uz jautājumu, kur rast līdzekļus valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanai, "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša minēja vairākus virzienus, kuros tie jāmeklē, bet Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Nacionālās apvienības pārstāvis Rūdolfs Kalvāns sliecās domāt, ka tie drīzāk būs jārod, pārdalot resursus starp nozarēm.
Kaut arī valdības deklarācijas projektā ir iekļauti ambiciozi mērķi attiecībā uz izglītību un zinātni, līdzšinējā pieredze neļauj būt pilnībā pārliecinātiem, ka tie nebūs tikai nerealizējami sapņi, diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai?: kas jādara izglītībā un zinātnē?" vērtēja bijusī izglītības ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga. Turpretim "Jaunās Vienotības" pārstāve Anda Čakša bija optimistiski noskaņota, jo šādu pārliecību viņā radot "iespējamais jaunais finanšu ministrs".
Topošās koalīcijas politiķi, kas strādā pie valdības deklarācijas izglītības jomā, jau tikušies un savas ieceres apsprieduši ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Potenciālo valdības partneru vidū arvien ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā – par to, kas īsti darāms saistībā ar skolu tīkla optimizāciju. Tas izriet no pašu politiķu teiktā piektdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" raidījumā, kas bija veltīts izglītībai un zinātnei.
2. decembra diskusijā "Kādai jābūt nākamajai valdībai: kas jādara izglītībā un zinātnē?" piedalās Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Rūdolfs Kalvāns (Nacionālā apvienība) un Česlavs Batņa ("Apvienotais saraksts"), kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Universitāšu asociācijas izpilddirektors Artūrs Zeps un bijusī izglītības un zinātnes ministre, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile.
Ekonomikas transformācija, kuru par topošās valdības mērķi nosaucis Ministru prezidenta amatam nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un kas ir arī valdības deklarācijas vadmotīvs, ir tehnokrātisks formulējums, kas neatbild uz jautājumu, kurp valdību veidojošie politiķi vēlas virzīt valsti un sabiedrību. To trešdien, 30. novembrī, diskusijā "Kas notiek Latvijā?" iztirzājot valdības deklarācijas melnrakstu, uzsvēra raidījuma dalībnieki – dažādu jomu lietpratēji.
30. novembra diskusijā "Kas notiek un kam jānotiek jaunās valdības deklarācijas tapšanā?" valdībā iesaistītos politiskos spēkus pārstāv Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") un Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Diskusijā piedalās informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture Baltics" vadītājs, fonda atvērtai sabiedrībai "DOTS" valdes priekšsēdētājs Maksims Jegorovs, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers, NVO pārstāve Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē Elīna Pinto un Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš.
Pēc konsultācijām ar 14. Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām Valsts prezidents Egils Levits varētu rosināt parlamentu lemt par patlaban noteiktā referendumu ierosināšanas "sliekšņa" būtisku samazināšanu. Ar šādu solījumu Levits nāca klajā raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Saeimas frakcijās gan iespēju samazināt tautas nobalsošanas ierosināšanai savācamo vēlētāju parakstu skaitu vērtē piesardzīgi.
Līdzšinējais premjers un jaunās, topošās valdības veidotājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" un "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns medijos apmainījušies "laipnībām". Piemēram, nesenā intervijā žurnālam "Ir" Kariņš sacījis, ka Pīlēns "nesaprot, kā darbojas Saeima, kā darbojas valdība, kā darbojas mūsu valsts pārvalde", piebilstot, ka ar dažādiem cilvēkiem līdzšinējā politiķa karjerā ir strādājis, bet "ar tādiem kā "Apvienotā saraksta" politiķi es vēl neesmu strādājis." 14. novembra diskusijā ""Kādai jābūt nākamajai valdībai?": Kā beigsies koalīcijas veidotāju strīdi un kas tiem sekos?" politologs Filips Rajevskis sacīja, ka līdzšinējās iespējamās koalīcijas sarunas bremzēja Kariņa un Pīlēna emocionālā sadursme.
Valsts prezidents Egils Levits, pirms jaunā premjera nominēšanas uzdodot topošās koalīcijas veidotājiem vairākus uzdevumus, ir rīkojies līdz šim neierasti. Pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" lūguma veiktā SKDS aptauja rāda, ka gandrīz puse aptaujāto šādu rīcību uzskata par pareizu, bet 29% aptaujāto – par nepareizu. Trešdien, 16. novembrī, diskusijā "Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?" Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers prezidenta rīcību vērtēja atbalstoši, savukart advokāts Agris Bitāns to dēvē par mēģinājumu kaut ko izdarīt citādi. Savukārt prezidents jaunās koalīcijas veidotājiem devis laiku līdz šonedēļai, izpildīt dotos norādījumus: "Ir jābūt kārtībai, lai varētu teikt, ka var iet uz priekšu. Ja tas tā nav, tad man jāsaka, ka šī koalīcija nav dzīvotspējīga."