Kas noticis Kariņa valdības trīsgadē? Kas notiks ar Covid-19 ierobežojumiem un aicinājumu ministriem demisionēt?

Lelde Metla-Rozentāle, Ivars Godmanis, Māris Kučinskis, Gunta Ancāne, Karīna Ploka, Kaspars Bērziņš, Jānis Naglis, Gints Kuzņecovs.

Jānis Domburs 26.janvāris, trešdiena 21:15
Akcīzes atcelšana un 0% PVN – iespējamie risinājumi gāzes un elektrības cenu «lēciena» seku mazināšanai
Lai samazinātu energoresursu, pirmām kārtām dabasgāzes, cenu pieauguma ietekmi uz ekonomiku – gan ražojošiem uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – uz šo apkures sezonu būtu jāatceļ akcīzes nodoklis dabasgāzei, kā arī uz laiku jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa likme. Šādus risinājumus pašreizējai situācijai, kad dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordus, kā arī strauji aug apkures tarifi, trešdien notikušajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedāvāja diskusijas dalībnieki.
«Kas notiek Latvijā?» – diskusija par energoresursu cenas pieauguma iemesliem un atbalsta risinājumiem
Trešdien, 1. decembrī, dažas dienas pēc tam, kad elektroenerģijas cena “Nordpool” biržā sasniedza līdz šim nepieredzētu rekordu, raidījumā “Kas notiek Latvijā?” notika diskusija par energoresursu cenu pieauguma iemesliem, politikas veidotāju līdz šim ieviesto atbalsta pasākumu efektivitāti un par to, kādi politiski lēmumi vēl būtu jāpieņem, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz ekonomiku un mājsaimniecībām. Par enerģētikas politiku atbildīgo Ekonomikas ministriju diskusijā pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, tajā piedalījās arī “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, “Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns un enerģētikas nozares lietpratējs Kaspars Osis.   
«Kas notiek Latvijā?» – diskusija par viltotajiem Covid-19 sertifikātiem
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” šonedēļ publiskoja eksperimenta rezultātus, kas liecina – Latvijā ir iespējams ne tikai nevakcinējoties iegūt sertifikātu, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19, bet arīdzan tikt pie Covid-19 izslimošanas sertifikāta, šo kaiti nemaz nepārslimojot. 1. decembrī diskusijā par šo tematu raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedalījās “Aizliegtā paņēmiena” vadītājs Guntis Bojārs, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns un Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics.
Žurnālists Bojārs: Krāpšanās ar siekalu testiem neaprobežojas tikai ar gadījumiem Ventspilī
Mahinācijas ar siekalu paraugiem laboratorijas “Bior” filiālē Ventspilī, kas ļāva iegūt Covid-19 pārslimošanas sertifikātus, izmantojot svešas siekalas un uzdodot tās par savām, ir uzskatāmas par sistēmisku problēmu, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atzina LTV “Aizliegtā paņēmiena” vadītājs Guntis Bojārs.  Ventspils, pēc viņa teiktā, ir tikai viena epizode no, iespējams, krietni lielākas daļas, taču atšifrēt krāpšanas epizodes ir tehniski iespējams, izmantojot DNS analīzes, kas ļautu noskaidrot, vai cilvēks patiešām nodevis savas un nevis kādas citas personas siekalas.
Guntis Bojārs: Viltoto sertifikātu «aptvere» ir grūti aplēšama; NVD: Anulēti 42 «nepārprotami» anulējami sertifikāti
Nacionālais veselības dienests līdz 1. decembrim anulējis 42 Covid-19 sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz nenotikušu vakcinācijas faktu. Gan attiecībā uz sertifikātu viltošanu, gan attiecībā uz iespēju rosināt anulēt šajā viltošanā iesaistīto ārstniecības personu izsniegtos sertifikātus dienesta pozīcija šobrīd ir tāda, ka vispirms savs darbs jāpaveic tiesībsargājošajām iestādēm un mediķu gadījumā – pat tiesai. Tikmēr LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklāja, ka arvien vēl kādas “Aizliegtā paņēmiena” veidotājiem zināmas viltošanā iesaistītas personas vārds ir atrodams ārstniecības personu reģistrā. Tas nozīmē, ka pat tad, ja konkrētā persona zaudējusi darbu vienā ārstniecības iestādē, tā var turpināt darbu veselības aprūpē.
VIDEO: «Kas notiek Latvijā?» – par viltotiem Covid-19 sertifikātiem un energoresursu cenām
Publiskajā telpā jau labu laiku pieejama informācija par viltotiem Covid-19 sertifikātiem, kuru patieso skaitu var tikai minēt. Policija līdz šim ierosinājusi vairākus desmitus kriminālprocesu, taču nevienam mediķim, uz kuru krīt aizdomu ēna, profesionālās darbības sertifikāts vēl nav anulēts. Elektrības un gāzes cenas šoruden sasniegušas vēl nepieredzētus augstumus, un neviens nezina, kad cenu kāpums beigsies un kā it īpaši trūcīgākā sabiedrības daļa apmaksās apkures rēķinus. Par šiem un citiem jautājumiem trešdienas, 1. decembra, vakarā diskutēs  raidījumā “Kas notiek Latvijā”, ko plkst. 21.15 varēs vērot LTV1 un portālā LSM.LV.
Kultūrkarš un valsts interešu neievērošana – Nacionālās apvienības politiķis Iesalnieks definē pretenzijas pret sabiedrisko mediju saturu
“Tas ir kultūrkarš starp konservatīvu un liberālu skatījumu uz to, kā Eiropai vajadzētu attīstīties,” tā diskusijā “Visatļautība, iebiedēšana, neatkarība un nerakstītie likumi?” pirmdien pauda Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks, paužot aizdomas, ka veidu, kādā sabiedriskajos medijos tiek atspoguļota migrācijas krīze uz Baltkrievijas–Polijas robežas, ietekmē arī medijos strādājošo personiskā pārliecība.
Nozares profesionāļi nepiekrīt Kaimiņa viedoklim par visatļautību medijos
“Demokrātija nav visatļautība kontekstā ar to, kādā veidā, manuprāt, pēc slikta saimnieka principa tiek pārvaldīta Latvijas Televīzija”, to raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Kā piemēru viņš minēja raidījumu “Aizliegtais paņēmiens”, kas vasarā apsprieda “AstraZeneca” vakcīnas, sacēla ažiotāžu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) tam piemēroja 4000 eiro sodu, bet Latvijas Televīzija maksāja advokātiem, lai tiesātos pret to. Savukārt Vita Anda Tērauda aicināja neiejaukties sabiedriskā medija darbā un nemēģināt vispārināt kādu konkrētu sižetu, bet Sigita Roķe norādīja, ka tieši neuzticības sēšana pret medijiem ir viena no hibrīdkara pazīmēm.
Video. Diskusija «Visatļautība, iebiedēšana, neatkarība un nerakstītie likumi: kas notiek starp politiķiem un medijiem?»
29. novembra diskusijā portālā lsm.lv piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš Saeimas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai”/”Par!”), Saeimas deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija) un Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība), kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Sigita Roķe.
Ministrs: Mūsu mērķis – stiprināt NATO klātbūtni Latvijā
Latvijai tuvākajā nākotnē būs jāsaskaras ar trim riska faktoriem, kas ietver gan globālo pasaules politikas spēlētāju attiecības ar Ķīnu, gan arī pašreizējo situāciju uz Baltkrievijas robežas un potenciālo migrācijas sprādzienu no Afganistānas, tādēļ mūsu valstij pastāvīgi jāstrādā pie NATO klātbūtnes pastiprināšanas, tā trešdien raidījumā “Kas notiek Latvijā?” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt