Latvijas sporta orgnizāciju pārstāvjiem un sportistiem, kuri piedalījušies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rīkotajās telekonferencēs par iespējamu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs nākamgad, radies iespaids, ka SOK prezidents Tomass Bahs izdarījis spiedienu, lai panāktu vēlamo rezultātu. Ar dokumentu, kuru pagājušajā nedēļā publicēja SOK, sarunu dalībnieki nav iepazīstināti nedz iepriekš, nedz tā apspriešanas gaitā.
Diskusijā "Kas notiks ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem olimpiādēs un citās sacensībās?" piedalās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (''Jaunā Vienotība''), Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers un ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis, vieglatlēte Gunta Vaičule, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs, 1984. gada ziemas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Zintis Ekmanis, kā arī Starptautiskās Hokeja federācijas padomes loceklis Viesturs Koziols un vairākkārtējais olimpisko medaļu ieguvējs, bijušais svarcēlājs un politiķis Viktors Ščerbatihs.
Šonedēļ Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers pavēstīja, ka Latvija boikotēs olimpiskās spēles gadījumā, ja Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieļaus Krievijas un Baltkrievijas sportistu līdzdalību tajās. SOK centienus panākt agresorvalstu sportistu atgriešanos starptautiskajā apritē asi nosodījis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis. SOK iniciatīvai iebilst Ziemeļvalstis un Baltijas valstis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), turpinot elektrības sadales un pārvades tarifu projektu vērtēšanu, gatavojas pieprasīt vēl papildu informāciju "Augstsprieguma tīklam" un "Sadales tīklam". No regulatora vadītājas Aldas Ozolas teiktā 25. janvāra "Kas notiek Latvijā?" raidījumā izriet, ka SPRK uzmanību piesaistījušas algu tarifu projektos iekļautās algu celšanas ieceres un citas izmaksas. Vērtēta tiek arī projektu atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulām.
"Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" vadītāji šobrīd vairās prognozēt, tieši cik lielu tarifa samazinājumu varēs panākt, ar valsts budžeta starpniecību subsidējot tīkla operatorus no "Latvenergo" dividendēm. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe uzsver, ka "zaļās" enerģijas ražotājiem būtu nepieciešams, lai par jaudas maksu noteiktā tarifa pieauguma samazinājums būtu nevis uz pusi, bet vairākas reizes mazāks, nekā paredz "Sadales tīkla" pērnruden iesniegtais tarifu projekts. Tajā maksu par jaudas uzturēšanu bija plānots palielināt par 570%.
25. janvāra diskusijā "Kas notiks pēc valdības lēmuma: cik maksāsim par elektrības pārvadi un sadali?" piedalās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (''Jaunā Vienotība''), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, enerģētikas konsultants, bijušais SPRK loceklis Gatis Ābele, uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. "Augstsprieguma tīklu" pārstāv uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone, bet "Sadales tīklu" – valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Zemāko algu celšanai valsts pārvaldē 2023. gada valsts budžetā, kuru valdība februārī iesniegs apstiprināšanai Saeimā, būs paredzēti vairāk nekā 25 miljoni eiro. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra – tā dēvētajām nabadzīgajām iestādēm atalgojuma palielināšanai no šīs summas paredzēts piešķirt vairāk.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija arvien ir apturējusi pērnruden iesniegto "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu projektu vērtēšanu. Valdība par iespējamiem risinājumiem, kas mazinātu tarifu pieauguma ietekmi, varētu diskutēt nākamnedēļ – visticamāk, tiks lemts par "Latvenergo" dividenžu izmantošanu "Augstsprieguma tīkla" zaudējumu segšanai. Savukārt jautājums par elektroenerģijas iepirkuma modeļa izmaiņām pagaidām palicis bez virzības.