Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
Ministru prezidenta amatam izvirzītās Evikas Siliņas pārstāvētās "Jaunās Vienotības" valdes loceklis Arvils Ašeradens kā vienu no argumentiem, kādēļ tā arvien cenšas panākt pēc iespējas plašākas koalīcijas atbalstu jaunajai valdībai, min sabiedriskās domas aptaujas, kas liecinot, ka plašāku koalīciju vēlas arī sabiedrība.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs labklājības ministri Eviku Siliņu oficiāli nominējis par premjeres amata kandidāti, tādējādi aicinot sākt darbu pie jaunās valdības izveides. Pāris stundas pēc šī prezidenta paziņojuma Siliņa un pārējās četras iespējamās valdību veidojošās partijas pārstāvoši politiķi tikās raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā, kur diskutēja par to, ar ko jaunā valdība atšķirsies no iepriekšējās, kā kliedēs bažas par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi, un paveicamajiem darbiem.
Spriežot par jaunās valdības veidošanu, kuru Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis labklājības ministrei Evikai Siliņai no "Jaunās Vienotības", un tās sastāvu, jautājums ir par to, cik tuvu vai tālu no Zaļo un Zemnieku savienības atrodas partijas premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Atsevišķi potenciālie partneri izteikuši bažas par to, ka Lembergs, ja ZZS būs valdību veidojošo partiju sastāvā, ietekmēs tās darbu. 24. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis šo jautājumu nodēvēja par "nepamatoti paceltu", savukārt potenciālā premjere atzina, ka šis ir izaicinošs jautājums un, iespējams, jāatrunā koalīcijas līgumā.
"Vai nu Saeimā ievēlēti, vai tie, kas ir profesionāļi, bet vispār nav startējuši vēlēšanās, bet, ja kāds ir startējis un diemžēl nav ieguvis vēlētāju atbalstu, tad tādu cilvēku negribētos," tā ceturtdien, atbildot uz jautājumu par to, pēc kādiem kritērijiem būtu jāizvēlas ministri nākamajai valdībai, raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Ministru prezidenta amatam izvirzītā Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Šodien un rīt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tiksies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, lai pārrunātu jaunas valdības veidošanu pēc tam, kad 17. augustā oficiālu demisijas rakstu iesniedza ilggadējais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Dažas stundas pēc Kariņa demisijas piecu politisko spēku pārstāvji tikās raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā, kur diskutēja par kopīgo un atšķirīgo skatījumā uz nākamās valdības veidolu un paveicamajiem darbiem.
"Es domāju, ka ir jāpārrunā ar prezidentu, cik reālistiski ir to sasniegt," tā, komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča mudinājumu jaunveidojamai valdībai izvirzīt konkrētu mērķi – 2030. gadā sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības rādītāju, šonedēļ raidījuma "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā pauda "Jaunās Vienotības" (JV) nosauktā kandidāte Ministru prezidenta amatam, līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa (JV).
Pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) demisijas, par ko viņš paziņoja pirmdien, 14. augustā, bet oficiāli demisijas rakstu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien, viņa pārstāvētā partija kā savu premjera amata kandidāti piedāvā labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījusies arī visās partiju sarunās. Gala vārdu par to, kuram būs iespēja veidot Ministru kabinetu, teiks prezidents. Taču Siliņa 17. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka viņa nepieturēsies pie priekšgājēja izvirzītajiem prioritāšu punktiem, kurus partneriem celt galdā kā svarīgākos.
Līdzšinējos "Jaunās Vienotības" (JV) partnerus Krišjāņa Kariņa valdībā pārsteidzis fakts, ka premjers šonedēļ publiskoja paša piedāvātā memoranda jeb darbu saraksta un ministriju pārdales detaļas vēl pirms termiņa, līdz kuram "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) bijis piekodināts klusēt. Iemeslus, kādēļ piedāvāts tieši šāds darāmo darbu saraksts un piedāvāta tieši divu konkrētu ministru nomaiņa, diskusijas "Kas notiek ar Kariņa valdību un Ministru prezidenta ultimātu koalīcijas partneriem?" dalībnieki – politikas vērtētāji – novērtēja drīzāk kā ieganstus.
"Stingri jāgriež", "sāpīgi jāgriež", "man ir savs plāns" – tik dramatiski finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicās 17. maijā raidījumā "Kas notiek Latvijā?", kad uzvirmoja mediķu protesti un valdība solīja "atrast" šogad papildu 140 miljonus veselības aprūpei. Taču tā sauktās pārdales process un resoru ļoti atšķirīgā solidaritāte rada jaunus jautājumus. Par to, vai Latvijas budžeta politika nav kļuvusi vēl nekonsekventāka, un par to, vai nav radītas papildu problēmas drīzā nākotnē – par vēl lielākām summām cīņās par 2024. gada budžetu.
Valdības nesenajos lēmumos par papildu finansējumu veselības aprūpei šim gadam un tiem sekojošajos publiskajos paziņojumos redzams, ka lielākās pārdales summas rastas Ekonomikas ministrijā un Satiksmes ministrijā. Tomēr šo un arī citu resoru devuma apjomi un proporcijas patiesībā ir mānīgi – raidījuma "Kas notiek Latvijā?" analīze par to, kā Finanšu ministrijas un citu resoru saziņā tapa šī pārdale, atklāj, ka dažādās ministrijās "jostu savilkšana" ir notikusi ļoti dažādi, kas liek jautāt, vai ir pamats piesaukt vārdu "solidaritāte". Turklāt lielākā daļa no līdz šim pārdalītajiem miljoniem ir nevis ekonomija, bet tikai izdevumu pārcelšana uz nākamajiem gadiem.