Raksti
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.
"Jebkurai reformai ir vajadzīgs gan laiks, gan finanses," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", mudinot pagarināt termiņu jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldības sagaida skaidrību par to, kāds atbalsts tām no valsts tiks sniegts reformas ieviešanai.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam, kuru šonedēļ akceptēja valdība, paredz samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru līdz 18,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2027. gadā. Pāris gadus iepriekš ambīcijas bija līdzīgas, tāpēc jaunais plāns izpelnījies lietpratēju kritiku. Iebildumus uzņēmēju un darba devēju organizācijas izteikušās arī par iecerēm skaidras naudas aprites ierobežošanas jomā un vispārējās deklarēšanās ieviešanā. Tiesa, šāds solis plānā ir ierakstīts nekonkrēti.
Pēc plašu rezonansi guvušās astoņu Saeimas deputātu vizītes Ķīnā "Kas notiek Latvijā?" speciālizlaidumā divi no vizītes dalībniekiem – deputāti Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksandrs Kiršteins (tobrīd – NA) kaismīgi aizstāvēja ciešāku ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Tikmēr ārpolitikas nianšu lietpratēji uzsvēra, cik svarīgi ir apzināties riskus, kas saistīti ar šādu sadarbību. Uzņēmēju delegācijas vadītājs akcentēja, ka Ķīna ir tikai viens no vairākiem tirgiem, kuros Latvijas uzņēmēji vēlētos plašāku ekspansiju.
"Protams, tur ir vajadzīgi Darba likuma grozījumi. Tie grozījumi vienmēr iet ļoti sarežģītu ceļu," šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?", skaidrojot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam iekļauto ieceri mazināt skaidras naudas apriti, likumā nosakot, ka darba algas samaksa nodarbinātajiem pamatā notiek bezskaidrā naudā, uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta datiem – gada laikā iedzīvotāji bankomātos iemaksā skaidru naudu 2,4 miljardu eiro apmērā.
Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu vadītājs, opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija Pirmajā vietā (LPV)), kura viesošanās Ķīnā kopā ar vairākiem citiem deputātiem no šīs pašas parlamentāriešu grupas solījis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, apgalvo, ka pirms došanās uz Ķīnu vairāki Saeimas prezidija locekļi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) viņam mutiski solījuši deputātu komandējumu uz Ķīnu apstiprināt.
Ilgi tapušais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību šobrīd nepiedāvā konkrētus risinājumus nedz zāļu cenu mazināšanai, nedz konkurences veicināšanai medikamentu tirgū, kura apjomi gadu no gada pieaug, izriet no "Kas notiek Latvijā?" šonedēļ izskanējušajām atziņām. Veselības ministrijas pārstāvis gan solīja, ka sekos vēl diskusijas ar nozari, kuru gaitā tikšot piedāvāti jau tveramāki risinājumi gan cenu samazināšanai, gan farmaceitiskās aprūpes kvalitātes uzlabošanai.
Atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem – vairāk nekā 80% no zāļu tirgus apgrozījuma veido aptieku tīklos ietilpstošo aptieku apgrozījums. Turklāt Latvijā ir atļauta tā dēvētā vertikālā integrācija, kad vienai uzņēmumu grupai var piederēt gan zāļu ražotnes, gan vairumtirgotavas, gan aptiekas. Šonedēļ izskatītajā ziņojumā "Par zāļu finansiālo pieejamību" minēts, ka šāda vertikālā integrācija var radīt gan spiedienu uz zāļu cenām, gan risku farmaceitu profesionālajai neatkarībai, taču nekādus risinājumus šai problēmai Veselības ministrija nav piedāvājusi.
Informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību, kuru sagatavoja Veselības ministrija (VM) un ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un šonedēļ apstiprināja valdība, solīts īsā termiņā sasniegt zīmīgus mērķus, viens no tiem – par 15 līdz 20% zemākas zāļu cenas pacientiem. 17. janvāra raidījumā "Kas notiek ar Veselības ministrijas plāniem par zāļu cenu samazināšanu?" Veselības minstrijas pārstāvis un nozares organizācijas apliecināja, ka reāla plāna šāda solījuma izpildei nav.
Piektdienas pēcpusdienā kļuva zināms, ka finanšu ministrs apstiprināšanai ietekmīgajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā nolēmis virzīt pašreizējo Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāju Baibu Šmitu-Roķi. Apstiprināšanas gadījumā viņai būs jāvada iestāde, kas ir nopietnu pārmaiņu priekšā – jau tuvākajā laikā valdībā plānots lemt par Nodokļu un muitas policijas nodalīšanu no Valsts ieņēmumu dienesta. Par VID tagadni un nākotni šonedēļ diskutēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.