Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?
Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars
Jānis Domburs
24.aprīlis, trešdiena 21:15
Raksti
"Esam pierādījuši visiem skeptiķiem, ka viņiem nebija taisnības, ka pilnīgi visas nozaru ministrijas ir nopietni strādājušas ar Finanšu ministriju un pieņēmušas iekšēji gana sarežģītus lēmumus, lai pārdalītu naudu par labu veselības aprūpes vajadzībām" – tā jūnijā valdības sēdē par papildu 140 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš. Taču vien pāris nedēļas agrāk šīs naudas meklējumu procesu Latvijas kino nozares pārstāvji nosauca par "starptautisku kaunu". Raidījums "Kas notiek Latvijā?" vairāku mēnešu garumā pēta, kā notiek valsts budžeta izmaiņas veselības nozares vajadzībām. Vai notikusi patiesi efektīva un solidāra pārdale – to iztirzāsim vairāku publikāciju sērijā.
Rīgas dome ir bez vadītāja, jo ir aizdomas par iespējamu naudas izšķērdēšanu pašvaldības Satiksmes departamentā, uz kurām norādīts trauksmes cēlēja ziņojumā, mērs Mārtiņš Staķis demisionēja, iespējamajos pārkāpumos vainojot koalīcijas kolēģus. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" publicēja visus dokumentus, kas saistīti ar izmeklēšanu, kuru un citus notikumus 12. jūlija raidījumā apsprieda iesaistītie.
Viens no konflikta iemesliem, kas Rīgas domē novedis pie mēra Mārtiņa Staķa demisijas, ir domstarpības par pašvaldības lomu tās uzņēmumos. Staķis pārmeta politiskajiem kolēģiem centienus aizvien uzstājīgāk pilsētas saimniecību sadalīt partiju kontrolētās "lēņu muižās". Trešdienas raidījumā "Kas notiek Latvijā" par pašvaldības uzņēmumu uzraudzīšanu izcēlās strīds starp "Par!/Progresīvie" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju Mārtiņu Kossoviču, pašlaik par mēra pienākumu izpildītāju iecelto Vilni Ķirsi un vienu no mēra vietniekiem Edvardu Ratnieku, kuri uzskata, ka tikai sazobē ar uzņēmumu vadību var panākt to attīstību. Tikmēr Kossovičs to sauca par iepriekšējās domes vadības stilu.
Rīgas pilsētas izpilddirektora Jāņa Langes padomnieka Māra Knoka ziņojums par iespējamu izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kas tapa pēc trauksmes cēlēja ziņojuma, noveda pie galvaspilsētas mēra Māriņa Staķa demisijas.
Aizejošā Valsts prezidenta Egila Levita bijusī padomniece un kandidāte uz prezidenta posteni vēlēšanās šogad Elīna Pinto intervijā pirmsvēlēšanu posmā Jānim Domburam skaidroja, kāpēc nolēmusi atstāt darbu prezidenta kancelejā. Galīgo lēmumu viņa pamatoja ar kancelejas vēlmi "atrakstīties" to vecāku lūgumam pēc palīdzības, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Prezidenta kancelejā un pārējos resoros šos notikumus atcerās citādāk, "atrakstīšanos" noliedzot.
Septiņas mediju organizācijas – "Media Hub Riga", Baltijas mediju izcilības centrs, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Reklāmas asociācija, "Par legālu saturu", Latvijas Reģionālo mediju asociācija vērsās Saeimā, lūdzot atsaukt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Organizācijas padomei pārmeta padomes kompetences un pilnvaru robežu pārsniegšanu, kā pēdējo pilienu minot portāla "Tvnet" sodīšanu.
Šonedēļ valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pārstāvētā "Jaunā Vienotība" (JV) gatavojas turpināt sarunas par iespējamu valdošās koalīcijas paplašināšanu. Iepriekš šajās sarunās, kuras ignorē JV pašreizējie partneri valdībā – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", apspriestas iespējas risināt problēmas ar darbaspēka pieejamību, valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā, kā arī Stambulas konvencijas ratifikācija.
Ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā pozitīvi vērtē kopumā 47,6% Latvijas iedzīvotāju, bet negatīvi – 39,9% iedzīvotāju, liecina sabiedriskās domas aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma laika posmā no šā gada 7. līdz 11. jūnijam veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS.
Šodien valdības sēdē plānots izskatīt Ekonomikas ministrijā tapušo ziņojumu par prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijas īstenošanai – pirms pusgada tieši ekonomikas transformācija tika pasludināta par Krišjāņa Kariņa valdības mērķi. Par līdz šim paveikto un iecerēto kritiski vērtējumi izskanēja diskusijā "Kas notiek ar ekonomikas transformāciju pusgadu kopš Kariņa valdības apstiprināšanas."
"Ja mēs turpināsim strādāt nozarēs, kas ir pasaulē un Eiropā ar zemu produktivitāti, tad cerēt uz lielām algām faktiski nav iespējams. Un tā ir tā strukturālā problēma, strukturālās produktivitātes problēma," raidījumā "Kas notiek Latvijā?", diskutējot par to, ko nozīmē valdības mērķis – ekonomikas transformācija un par Ekonomikas ministrijas piedāvātajiem rīcības virzieniem šī mērķa sasniegšanai, uzsvēra ekonomists Gundars Bērziņš. Diskusijas dalībnieki, kas pārstāvēja uzņēmēju organizācijas, akcentēja nepieciešamību nospraust izmērāmus īstermiņa mērķus un pievērsties datu kvalitātes problemātikai.