Dienas ziņas

Bergamo pusei iedzīvotāju atklāj Covid-19 antivielas

Dienas ziņas

Iecavas iedzīvotāji – pret šautuves izveidi

Spriež par Gaujas teritorijas attīstību

Zemes īpašnieki grib mieru, pilsēta - tūrismu. Spriež par Gaujas teritorijas attīstību Cēsīs

Kā Cēsīs attīstīt teritoriju pie Gaujas, lai tā būtu pievilcīgāka un pieejamāka sabiedrībai un vienlaikus saglabātu dabas daudzveidību? Gandrīz gadu veikts pētījums, lai izstrādātu upes telpiskās attīstības plānu. Tagad sākta diskusija ar iedzīvotājiem.

Pils parkā pārstāvji no Cēsu pašvaldības un ''ALPS ainavu darbnīcas''  izsaka priekšlikumus Gaujas krastu ainavai nākotnē, lai upe būtu pieejamāka gan vietējiem, gan tūristiem. Aicināti arī iedzīvotāji, bet par idejām vienoties sarežģīti - lielākā daļa īpašumu pie Gaujas ir privāti.

“Ja tā taciņa tur, pieņemsim, iet garām, tad es gribētu zināt, kāda tur ir tā kapacitāte, cik tur daudz aizies pa to dienu,” saka zemes īpašnieks pie Gaujas Juris Brīkšis.
 
Daudziem zemes īpašniekiem ir savas ieceres un biznesa plāni. Viņiem ir skepse un arī neziņa par to, kas sagaidāms. 

“Es gribētu, lai tur neviena nebūtu, tā savtīgi runājot, bet no otras puses, tas varbūt arī ir tas labais, ka tur cilvēki būs. Vienkārši man tas jāzina, lai zinu, kā tālāk rīkoties,” norāda Brīkšis.

Teritoriju īpašnieki pauž nostāju - Gaujas krastiem jābūt miera ostai. Turklāt jau šobrīd gar upi ved pastaigu takas un ir apskates vietas. Tēlnieks Matiass Jansons ir atvērts idejām, vien piebilst -  jāsaglabā autentiskums. 

“Ja mēs pazaudēsim tik brīnišķīgu, oriģinālu vidi, kāda ir mūsu pilsētā, palēnām visi tie upju krasti pārvērtīsies par tādu vispār izmantojamu, bezpersonisku lielceļu,” saka Jansons, kuram arī ir māja pie Gaujas.

“Mēs kā pilsēta gribam, lai attīstās Cīrulīšu kūrorta teritorija. Tā, kura kādreiz arī bijusi kārtīgs, ļoti apdzīvots kūrorts. Mēs to arī redzam kā attīstāmu tieši infrastruktūras ziņā. Bet Gaujas piekrastes ziemeļu daļu mēs vairāk gribētu redzēt tādu kā pastaigu maršrutu vietu, pieeju pie Gaujas. Diemžēl, ziemeļu puse ir vairāk privāto īpašnieku pārziņā. Līdz ar to ir jārod kompromiss šajā gadījumā,” rezumē Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone.

“Trūkst tādas vienotas navigācijas sistēmas, kas būtu informācijas stendi, norādes, atpūtas soliņi, atkritumu urnas, tualetes, arī stāvvietas,” piebilst  “ALPS ainavu darbnīcas” projektu vadītāja Evita Zavadska.

Sarunas ir tikai sākušās. Pašvaldība  uzsver - priekšlikumus vēl gaida, notiks arī tālākas apspriedes. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti