Pils parkā pārstāvji no Cēsu pašvaldības un ''ALPS ainavu darbnīcas'' izsaka priekšlikumus Gaujas krastu ainavai nākotnē, lai upe būtu pieejamāka gan vietējiem, gan tūristiem. Aicināti arī iedzīvotāji, bet par idejām vienoties sarežģīti - lielākā daļa īpašumu pie Gaujas ir privāti.
“Ja tā taciņa tur, pieņemsim, iet garām, tad es gribētu zināt, kāda tur ir tā kapacitāte, cik tur daudz aizies pa to dienu,” saka zemes īpašnieks pie Gaujas Juris Brīkšis.
Daudziem zemes īpašniekiem ir savas ieceres un biznesa plāni. Viņiem ir skepse un arī neziņa par to, kas sagaidāms.
“Es gribētu, lai tur neviena nebūtu, tā savtīgi runājot, bet no otras puses, tas varbūt arī ir tas labais, ka tur cilvēki būs. Vienkārši man tas jāzina, lai zinu, kā tālāk rīkoties,” norāda Brīkšis.
Teritoriju īpašnieki pauž nostāju - Gaujas krastiem jābūt miera ostai. Turklāt jau šobrīd gar upi ved pastaigu takas un ir apskates vietas. Tēlnieks Matiass Jansons ir atvērts idejām, vien piebilst - jāsaglabā autentiskums.
“Ja mēs pazaudēsim tik brīnišķīgu, oriģinālu vidi, kāda ir mūsu pilsētā, palēnām visi tie upju krasti pārvērtīsies par tādu vispār izmantojamu, bezpersonisku lielceļu,” saka Jansons, kuram arī ir māja pie Gaujas.
“Mēs kā pilsēta gribam, lai attīstās Cīrulīšu kūrorta teritorija. Tā, kura kādreiz arī bijusi kārtīgs, ļoti apdzīvots kūrorts. Mēs to arī redzam kā attīstāmu tieši infrastruktūras ziņā. Bet Gaujas piekrastes ziemeļu daļu mēs vairāk gribētu redzēt tādu kā pastaigu maršrutu vietu, pieeju pie Gaujas. Diemžēl, ziemeļu puse ir vairāk privāto īpašnieku pārziņā. Līdz ar to ir jārod kompromiss šajā gadījumā,” rezumē Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone.
“Trūkst tādas vienotas navigācijas sistēmas, kas būtu informācijas stendi, norādes, atpūtas soliņi, atkritumu urnas, tualetes, arī stāvvietas,” piebilst “ALPS ainavu darbnīcas” projektu vadītāja Evita Zavadska.
Sarunas ir tikai sākušās. Pašvaldība uzsver - priekšlikumus vēl gaida, notiks arī tālākas apspriedes.
