Veldze pilsētniekiem. Vai Rīgā pietiek labu peldvietu?

Dzīvojot pilsētā, cilvēka un dabas tikšanās ir retāka, taču peldvietu jautājums vasarā ir aktuāls arī pilsētniekiem. Rīgā ir septiņas oficiālas peldvietas, kurās tiek uzraudzīta ūdens kvalitāte, kā arī virkne neoficiālo pludmaļu, kuras pilsētnieki ir iecienījuši par spīti labiekārtojumu neesamībai. Tomēr - vai urbāno jeb pilsētas peldvietu iespējas Rīgā ir izmantotas pietiekami?

ĪSUMĀ:

Salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām, Rīgā ir daudz peldvietu. Tā var lepoties ar kilometriem garām jūras pludmalēm, gandrīz katra rajona tuvumā ir kāda oficiālā peldvieta. Tomēr ūdenstilpņu potenciāls nav izmantots tik pilnvērtīgi kā citviet Eiropā. Spilgts piemērs ir Kopenhāgena, kur līdzās pilsētas dunai pastāv virkne labiekārtotu peldvietu, tostarp četri baseini ostas teritorijā. Daļa no Kopenhāgenas peldvietām atrodas pašā pilsētas centrā līdzās Dānijas Nacionālās bibliotēkas ēkai.

Kopenhāgenas urbānā pludmale.

Savukārt viena no ikoniskākajām Kopenhāgenas peldvietām, atpūtnieku platforma Kastrupas jūrā, ir ieguvusi vairākas arhitektūras balvas.

Raidījums "Ziemeļu puse" iepazīst Kopenhāgenas publiskās pludmales:

Urbānajās pludmalēs citviet Eiropā iedzīvotāji var ne tikai sauļoties un malkot atspirdzinošus dzērienus āra kafejnīcās, bet arī apmeklēt festivālus, volejbola turnīrus, brīvdabas kinovakarus, izmēģināt niršanu publiskajos peldbaseinos un citas aktivitātes. Protams, šovasar izklaižu iespējas daudzviet varētu būt ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Labākais Rīgas piemērs - Lucavsala

Rīgā labākais oficiālās urbānās peldvietas piemērs ir Lucavsala. Bieži izcelta tiek arī Andrejosta, kas no pamestas teritorijas pēdējos gados ir atdzimusi par izklaides vietu ar kafejnīcām un restorāniem ūdens malā. Tomēr to nevar saukt par pludmali, jo Andrejostā īsti nav peldēšanas iespējas un ērtas pieejas ūdenim. Savukārt Lucavsalā ir gan peldvieta, gan sporta un bērnu laukums, gan arī kafejnīca. Vēl pagājušajā gadā tajā bija pieejama publiska pludmales Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītava, taču sakarā ar ārkārtas situāciju tās izvietošana netiek plānota. Arī iepriekš esošā kafejnīca "Riga Wake" Lucavsalā palikusi slēgta, jo izbeidzies īres līgums ar Rīgas domi, taču jau drīzumā tās vietā jaunais īpašnieks vērs vaļā durvis jaunajai kafejnīcai "Starp  krastiem".

"Ilgi domājām nosaukumu, jo mums ir iespēja tikai uz vienu gadu.

Pašvaldība neļauj iznomāt teritoriju vairāk kā uz gadu. Ir konkurss, kurā tu vinnē zemes gabalu, ir komisija, un, ja viņiem tā ideja patīk, tad viss ir jāsaskaņo, jādabū pašvaldības būvatļauja.

Ilgtermiņā tu nevari rēķināties ar to. Tāpēc uzņēmēji pārsvarā meklē jau esošas vietas vai mēģina sarunāt ar privāto zemes gabalu saimniekiem pie ūdens tilpnēm," stāsta topošās terases veidotājs Māris Bilaks.

Vasaras terase ""Starp krastiem" Lucavsalas peldvietā

Vasaras sezonā – no aprīļa līdz oktobrim – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ver vaļā durvis apmeklētājiem, tomēr tikai puslīdz saulainās dienās cilvēki vairāk, kā ierasts, dodas atpūtā pie ūdenstilpnēm. Bilaks stāsta, ka iepriekš viņam bijusi kafejnīca pie jūras, kura durvis varēja vērt vaļā tikai tad, kad nebija vējains, apmācies. Parkos, skvēros cilvēki apgrozās vairāk nekā pie jūras, un šobrīd viņam ir divi iespējamie varianti: kafejnīca var būt sezonāla vai arī veidota ar domu attīstīties plašāk.

Neizmantots potenciāls vai peldvietu pārprodukcija?

Pilsētplānotājs un antropologs Viesturs Celmiņš uzskata, ka Rīgā Daugavas potenciāls netiek izmantots pienācīgi: “Bieži vien ir sajūta, ka tā mums traucē. Pludmalei vajadzētu ienākt pilsētā, papildus ietverot atsevišķus elementus”.

Celmiņš norāda, ka pilsētas pludmalēm nevajadzētu atgādināt tikai vietu, kur vakaros var uzcept šašliku.

“Ideāli, ja ir ūdens un zaļā zona, sporta zona, ēdināšanas zona un transporta tuvums, lai, piemēram, ar velosipēdiem var piekļūt. Tas varētu atgādināt pludmali, kāda ir Jūrmalā. Tas ir līmenis, uz kuru mums gan Latgales, gan arī Kurzemes priekšpilsētā vajadzētu tiekties,” uzskata pilsētplānotājs.

Ķīpsalas peldvieta

Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts pauž, ka Rīgā, salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām, ir peldvietu pārprodukcija: "Lielbritānijā, piemēram, ir aizliegts peldēties jebkur, kur nav atļauts peldēties. Portugālē reti kurš māk peldēt, lai gan dzīvo pie okeāna. Mēs atkal mākam no agra vecuma un varam peldēties visur, kur nav aizliegts peldēties, piemēram, Linezerā, Mežciemā, Mežaparkā”. Šteinerts arī norāda, ka pilsētas centrā zeme maksā ļoti daudz: “Tā paredz citas funkcijas, nevis pludmales ierīkošanu betonētajā krastmalā. Tas ir arī atkarīgs no pašvaldības resursiem".

Vienā Rīgas peldvietā peldēties nav ieteicams.

Rīgā oficiālās peldvietas, kurās tiek uzraudzīta ūdens kvalitāte, atrodas pie Bābelītes ezera, Vecāķos, Vakarbuļļos, Daugavgrīvā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Daugavas peldvietā „Rumbula”. Tiesa, pēdējā no minētajām augsta ūdens mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ peldēties bija aizliegts kopš šis peldsezonas sākuma. Vēlāk, situācijai uzlabojoties, tas tika nomainīts uz pielaidīgāku secinājumu - peldēties nav ieteicams.

Oficiālo peldvietu karte:

Ūdens kvalitāte jūras un iekšzemes peldvietās tiek pārbaudīta, ņemot ūdens paraugus reizi mēnesī. Neoficiālajās peldvietās monitoringu biežumu nosaka pašvaldība. Veselības inspekcijas dati liecina, ka jūnija sākumā ūdens kvalitāte ir vētīta četrās neoficiālajās Rīgas peldvietās - Juglas ezera peldvietās pie Jaunības ielas un pie Negaisa ielas, kā arī Ķīšezera peldvietās pie Cimzes ielas un pie Feldmaņa ielas. Visās četrās vietās peldēties ir atļauts.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidroja, ka parasti peldūdens kvalitāti ietekmē notekūdeņu ieplūšana un fekālais piesārņojums no sauszemes teritorijas, kā arī higiēnas priekšmeti, pudeles, plastmasas maisiņi. Piesārņojumu var radīt gan viena vai pat vairāku cilvēku nehigiēniskā rīcība, gan tuvumā esošās notekcaurules, kuru saturs peld gan ūdenī, gan arī izskaloti krastā. Tāpat piesārņojumu rada arī jūras transporta izplūdes, kā arī spēcīgas lietusgāzes, un, jo lielāks piesārņojuma līmenis, jo tuvāk atrodas peldēšanās aizlieguma pakāpe.

"Pirmie ūdens paraugi tika paņemti nedēļu pirms peldsezonas sākuma. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Savukārt, novērtējot vizuāli, īpaša uzmanība tiek pievērsta ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem, naftas produktiem ūdenī, kā arī zilaļģu vairošanās procesam. Spriežot pēc šīm baktēriju grupām, mēs varam noteikt, vai ir nepieciešami peldēšanās ierobežojumi," skaidroja Kadiķis.

Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jūtīgām iedzīvotāju grupām – maziem bērniem, gados vecākiem ļaudīm un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnsistēma ir novājināta.

Norijot netīru ūdeni, var iedzīvoties dažādās gremošanas orgānu kaitēs. Visbiežāk tā ir dizentērija, taču var piemeklēt arī vienkārši caureja, drudzis, nelabums.

Oficiālās peldvietas Rīgas teritorijā pārsvarā ir veidojušās vēsturiski. Oficiālas peldvietas statuss normatīvajos aktos izvirza noteiktas prasības un kvalitātes kritērijus – pašvaldībai regulāri jāveic tās kopšana, jāizpēta un jātīra gultne, jānodrošina glābēju klātbūtne, jāsakārto infrastruktūra utt. Oficiālajās peldvietās tika uzstādīti koka celiņi, pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri, pludmales soli, izliktas bojas un informācijas zīmes. Atsevišķās peldvietās izveidoti arī rotaļu elementi bērniem un sporta laukumi, kā arī veikti citi labiekārtošanas darbi.

Daļa peldvietu ir piemērotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, norāda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde. Lucavsalas peldvietā pieejami peldrati, izveidota pielāgota pārģērbšanās kabīne. Arī Vakarbuļļu peldvietā ir piemērots dušas paviljons, kā arī pludmales aprīkojums dod iespēju piebraukt pie jūras pa laipām vai uzturoties uz īpaši izveidotām platformām. Savukārt Vecāķu peldvietā pieeja ūdenim cilvēkiem ratiņkrēslā ir nodrošināta Pludmales ielas un Selgas ielas galā.

Ķīpsalas peldvieta

Šmelde uzsver, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos peldvietas pilnvērtīgi var darboties vien dažus mēnešus gadā, bet peldvietu izveidošana un uzturēšana ir dārgs process. Tas ir iemesls, kādēļ pagaidām nav plānots oficiālo peldvietu skaitu palielināt. Kā piemēru var minēt Ķīpsalas pludmali. Tā ir labiekārtota, ir ūdens un sporta zona, transporta tuvums – pēc būtības atbilst arī oficiālā statusa iegūšanai. Tomēr pagaidām vēl nav zināms, kad šis formālais jautājums tiks atrisināts.

Pandēmijas ietekme peldvietās

Šmelde norāda, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju peldvietu inventārs šovasar novietots drošā attālumā, ievērojot noteiktos fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskos drošības pasākumus. Tostarp Vecāķu peldvietā ir uzliktas aizlieguma zīmes izmantot rotaļu laukumus. Papildus glābšanas dienests uzrauga apmeklētāju fiziskās distancēšanās norādījumu ievērošanu. Veselības inspekcija norāda, ka papildu ierobežojumu nebūs.

"Teorētiski inficēšanās notiek, pieskaroties virsmām. Attiecīgi, ja tiek izmantotas ģērbšanās kabīnes, tad ir jāizvairās pieskarties to virsmām.

Viena, otra pašvaldība, iespējams, neizvietos peldvietas tuvumā mobilās tualetes, piemēram, tāda informācija ir par Liepājas pašvaldību.

Tādā gadījumā būs jāizmanto stacionārās tualetes, kas būs tālāk kāpās. Tomēr nav zinātniski pierādīts, ka Covid-19 vīruss izplatās caur ūdens virsmu," norāda Veselības inspekcijas pārstāvis Kadiķis.

Taču pilsētplānotājs Celmiņš uzskata, ka sabiedrībai Covid-19 kontekstā nav pietiekama izpratne par drošības noteikumiem. Īpaši par peldvietām pilsētvidē, kas ir vēl mazākas un šaurākas par tām, kas atrodas Jūrmalā.

"Būtu vajadzīga informācija par distancēšanos peldvietā, piemēram, norādes vai infografikas. Mēs zinām, ka autobusos uz sēdekļiem ir krustiņš, kur nedrīkst sēdēt. Līdzīgi varētu būt arī guļvietās, kas ierīkotas pludmalē, ievērojot atstarpi savā starpā. Otrs variants ir atdalīt ar krāsas elementiem, koka vai plastmasas mietiem attālumu, cik tālu cilvēki var atrasties viens no otra. Bet tam noteikti ir jābūt kaut kur paskaidrotam, īpaši cilvēkiem, kuri nesaprot, kas rakstīts infografikā," uzskata Celmiņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti