Krievijas sāktā agresija Ukrainā ir likusi Eiropas valstīm patukšot savus ieroču krājumus. Nosūtot palīdzību Ukrainai, Eiropas Savienība tagad domā, kā ne tikai atjaunot krājumus, bet vēl vairāk arī audzēt savas ieroču ražošanas spējas.
Ir sākta jauna iniciatīva, kas paredz, ka Eiropas Savienība apmaksā līdz pat 20 procentus no iepirkuma darījumiem, kuros iesaistītas vismaz trīs Eiropas Savienības dalībvalstis. Un šobrīd tiek lemts par jauniem likumiem, kā atbalstīt Eiropas bruņošanos arī nākotnē, jo, kā norāda Bretons – jārēķinās, ka Krievija būs un paliks Eiropas Savienības kaimiņš.
Tjerī Bretonu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
"Drošība un aizsardzība, protams, ir katras dalībvalsts pašas prerogatīva. Tā ir veidota mūsu Eiropas Savienība, un tas ir ļoti svarīgi," uzsver Bretons.
"Taču tas neliedz mums brīvprātīgi apvienoties lielākos projektos, kas saistās ar mūsu reaģēšanas spējām, militāro industriju. Protams, ikreiz, kad esam kopā, mēs esam stiprāki.
Vairākas valstis tagad ir apvienojušas savu finansējumu pētījumiem militārajā jomā, piemēram, kuģu rūpniecībai, kiberdrošībai un tā tālāk, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību, un tas strādā ļoti labi. Bet ir vēl kāda cita lieta – tas ir karš Ukrainā, kas tagad pieprasa praktisku ieroču ražošanu un sagatavošanos.
Tas ir karš Eiropā. Un šis karš, ko izraisījis Vladimirs Putins, ir veicinājis unikālu Eiropas vienotības atbildi, palīdzot Ukrainai ar visu, kas tai ir vajadzīgs, gan ar finansēm, gan bruņojumu.
Drīz sāksim arī apspriedi ar Eiropas Komisiju, visām 27 dalībvalstīm par visām akūtajām vajadzībām militārajai industrijai, lai veidotu atbilstošu likumus tās turpmākajai finansēšanai.
Protams, ir NATO, un arī Eiropas Savienības valstis ir NATO dalībnieces, taču mums arī kā Eiropas Savienībai ir jābūt gataviem. Un, jo vienotāki esam, jo esam spēcīgāki.
Ina Strazdiņa: Cik ilgu laiku paņems šī militārās industrijas spēju audzēšana?
Tjerī Bretons: Mēs jau tagad sākam. Jau tagad tiek dotas finanses militārās industrijas atbalstam, skaidrojam vajadzības. Mēs saprotam, cik svarīgi tas ir īpaši tik trauslā pasaulē, kur viss var mainīties. Taču Eiropa ir un paliek stipra, Krievija joprojām ir mums kaimiņos, Ukrainā joprojām turpinās karš, un mūsu uzdevums ir darīt visu, lai mēs būtu spējīgi uz to atbildēt.
Bet arī Krievija audzē savas spējas un mums, protams, arī tas ir jāņem vērā.
Jā, protams. Bet esmu ļoti drošs, ka mēs spēsim izdarīt visu, kas nepieciešams, un parādīsim, cik ļoti nopietni to visu uztveram.
Jūsuprāt, ja notiktu kāds drošības apdraudējums, vai Eiropas Savienība varētu aizstāvēt sevi bez ASV?
Kā jau sacīju, Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga NATO un līdz ar to arī ASV, kas ir NATO dalībnieces. ASV ir senas mūsu partneres. Taču, protams, var mainīties politiskie procesi un virzieni, piemēram, mainoties ASV prezidentiem.
Džo Baidens tagad veido ciešākas saiknes ar Eiropu. ASV vēlēšanas ir ik pēc četriem gadiem, un Amerikas tauta ir tā, kas izvēlas. Bet mēs esam šeit. Protams, mēs vēlētos, lai šī alianse turpinās ar pilnu spēku, bet mēs neesam amerikāņi, mēs esam Eiropas pilsoņi, kuriem ir jādara viss, lai paši stiprinātu savas spējas, protams, arī saskaņā ar NATO.
Un vēl viena traģēdija, kas patlaban plosās Tuvajos Austrumos, briesmīgais "Hamās" teroristu uzbrukums Izraēlai. Protams, tas zināmā mērā ir novirzījis mūsu fokusu uz Izraēlu, kuras cīņa ir leģitīma, bet, protams, mums ir arī jāturpina atbalstīt Ukrainu, kas arī ir milzīga agresora upuris.
