Vēlēšanas, uz kurām tik daudzi lika cerības, ir noslēgušās ar iepriekšējo rezultātu – gandrīz visur visi vecie lidotāji palikuši nenotriekti. Vienam aizšauts spārns, citam pa ložu caurumam uz sāna, bet kopumā – lido kā lidojuši. Tomēr ikvienā situācijā ir iespējams atrast ko pozitīvu vai vismaz cerīgu.
Diskusijā par bērniem bērnunamos esmu priviliģētā stāvoklī. Man neviens nevar pateikt – ko pats esi darījis. Neesmu darījis daudz, bet, ja katrs paveiktu šo mazumiņu, pietiktu visiem bērniem un vēl pāri paliktu. Paldies kolēģiem no sabiedriskajiem medijiem, kas tēmu aktualizējuši, turklāt profesionāli un iedziļinoties problēmas būtībā.
Diskusija par tēmu - kas notiks ar cilvēku sugu digitalizācijas rezultātā - īpaši aktuāla ir tiem, kas izglītību apgūst šobrīd. Mākslīgā intelekta uzbrukuma rezultāts būs milzums atmirstošu profesiju un nevajadzīgu cilvēku. Uztveriet šo kā fantāziju - neesmu mākslīgā intelekta eksperts, bet nākotnē ielūkoties gribas ikvienam. Tāpēc izteikšu dažas prognozes par pasauli pēc 10 gadiem.
Tiesībsargs Juris Jansons nesen izteicās, ka dāvanas skolotājiem, ko pateicībā par grūto darbu "samet" vecāki, patiesībā nav nemaz tik nevainīga svētku tradīcija, kā tas iesākumā varētu likties.
Vērojot valdības pēcbudžeta paģiras, atcerējos atgadījumu no manas vētrainās jaunības.
Brāļu Dukuru paziņojumu par pasaules čempionāta boikotēšanu Sočos Latvijā uztvēra ar sapratni, pat entuziasmu – brāļi malači, nav ko braukt uz tādu šmucspaini. Krievijā reakcija bija pavisam pretēja, kas saprotams. Ar to šis stāsts varētu beigties, ja vien tajā neiesaistītos bijušais VDK izlūkdienesta operatīvais darbinieks, tagad Rīgas "Dinamo" un "Itera Latvija" saimnieks Juris Savickis.