Sociālie partneri pārsteigti par izmaiņām bezdarbnieku pabalsta izmaksā

ĪSUMĀ:

• LM piedāvā bezdarbnieku pabalstu maksāt 8, nevis 9 mēnešus.
• LM piedāvā arī samazināt pabalsta apmēru.
• Iegūtos 12 miljonus eiro plāno novirzīt pensijām un citam sociālajam nodrošinājumam.
• Arodbiedrībām par šo plānu ir pirmā dzirdēšana.
• Darbadevēji piekrīt – mazāks pabalsts motivēs atgriezties darba tirgū.
• Ekonomists Strautiņš ieceri kritizē: Kad ekonomika bremzējas, cilvēkiem būtu jādod papildu drošības sajūta.

Pašlaik bezdarbnieka pabalstu neatkarīgi no darba stāža izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs – pilnā apmērā, nākamos trīs – 75%, bet pēdējos trīs – 50% apmērā no piešķirtā pabalsta, kura apmērs ir atkarīgs no algas un apdrošināšanas stāža.

Esošajiem bezdarbniekiem pabalstu izmaksās kā līdz šim, bet tiem, kas bez darba paliks no nākamā gada, jārēķinās ar īsāku laiku un mazāku naudu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") skaidroja, ka no nākamā gada plānots līdzšinējo deviņu mēnešu vietā bezdarbnieka pabalstu maksāt astoņus mēnešus. Tāpat plānots samazināt pabalsta apmēru. Proti, pirmos divus mēnešus pabalsts būs pilnā apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Pirmā dzirdēšana par šādām izmaiņām jau pēc trim mēnešiem ir darba ņēmēju jumta organizācijai – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (LBAS). Priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa uzskata – ja tiek samazināts pabalsta termiņš un apjoms, būtu jārunā arī par sociālo iemaksu samazināšanu bezdarba apdrošināšanai.

"Ja nemainās nekas sociālajās iemaksās, būtu labi, pareizi un paredzami, ka nemainās nekas arī pabalsta apmērā, ja vien nav kādi ļoti nopietni apstākļi.

Bet tas, protams, ir jāizdiskutē ar sociālajiem partneriem," sacīja Liepiņa.

Bezdarbnieku pabalstos valsts pērn izmaksāja gandrīz 120 miljonus eiro, un šis skaitlis ik gadu aug. Piemēram, 2014. gadā tie bija 85,2 miljoni eiro. Valdība cer, ka lēmums samazināt pabalsta termiņu un izmaksu ļaus ietaupīt 12 miljonus eiro.

Arodbiedrību pārstāve uzskata – tādā gadījumā tie būtu jāiegulda darbiniekos. "12 miljoni eiro ietaupījums ir diezgan liels, un tad tas, mūsuprāt, būtu jāiegulda strādājošajos vai tajos, kas tūlīt zaudēs darbu. Vai prasmju pilnveidošanā, vai tādos aktīvos pasākumos, kas cilvēkus ļauj sagatavot nākotnes darba tirgus vajadzībām," sacīja LBAS pārstāve.

Taču valdībai ir citi plāni –

uz ietaupītās naudas rēķina palielināt minimālo ienākumu, tai skaitā minimālo vecuma pensiju, invaliditātes pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti.

Ministre Petraviča uzskata, ka izmaiņas bezdarbnieka pabalstos nebūs krasas. „Šobrīd persona, kas ir saņēmusi bezdarbnieka statusu, šo pabalstu izmanto vidēji 4,5 mēnešus. (..) Pašlaik mums patiešām ir darba roku trūkums, un iespējams, ka tā būs motivācija ātrāk atgriezties darba tirgū,” saka ministre.

Nodarbinātības valsts aģentūras dati gan liecina, ka cilvēki darba tirgū lielākoties atgriežas sešu mēnešu laikā pēc bezdarbnieka statusa iegūšana. 20% tas izdodas jau pirmajos divos mēnešos, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja aģentūras direktore Evita Simsone.

Ministres ieskatā, īsāks pabalsta saņemšanas laiks varētu vairāk motivēt bezdarbniekus meklēt darbu. Tam piekrīt arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. "No darba devēju viedokļa, mēs saprotam, ka darbaroku trūkst. (..)

Tas varētu veicināt ātrāku atgriešanos darba tirgū un tas ir pareizais virziens. Jautājums – cik mēs to laikus zinām, lai tam var sagatavoties," teica Meņģelsone.

Meņģelsone norādīja – šis ir klasisks jautājums, kas būtu apspriežams Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, taču valdība kārtējo reizi izvēlējusies lēmumu pieņemt jau iepriekš, pirms sarunām ar sociālajiem partneriem.

Līdzīgi arī Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns uzsvēra, ka šis solis bija jāapspriež laikus: “Skatoties uz apdrošināšanas principiem kā tādiem, tad pamatā ir nosacījums, ka izmaksas jeb pakalpojumus mēs sniedzam saskaņā ar tiem nosacījumiem, kādi bija spēkā iemaksu veikšanas brīdī. Bezdarba apdrošināšanas pabalsts personām tiek rēķināts no 12 mēnešu iemaksām, kas beidzas divus mēnešus pirms tam, kad iestājas bezdarbs.”

Savukārt “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš LTV pauda, ka “šobrīd Latvijā, kad izaugsme ir piebremzējusies, un tas ir noticis tāpēc, ka eksporta nozares ir nonākušas grūtībās, tad , lai izaugsme turpinātos, vajadzētu drīzāk lielāku patēriņu, un tādā brīdī būtu gudri cilvēkiem papildu drošības sajūtu radīt, ja nu kas notiek, tad viņiem palīdzēs, tādā ziņā tā ideja neizskatās ļoti labi”. 

Pašreizējā bezdarbnieka pabalstu izmaksas kārtība ir spēkā kopš 2013. gada. Iepriekš dažādos laika posmos (kopš 2001. gada) pabalsta izmaksas ilgums variējis no četriem mēnešiem iedzīvotājiem ar mazāko apdrošināšanas stāžu līdz deviņiem mēnešiem ar lielāko stāžu.