Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai pat deklarē, taču tā arī valsts budžetā nesamaksā, skaidroja VID.
Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums par 2018. gadu kopumā liecina, ka PVN plaisai ir tendence samazināties jau kopš 2010. gada.
“To sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, taču īpaši pozitīvi to ietekmē pašu problemātisko nozaru iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un godīgu konkurenci vērstā rīcība,” norādīja VID.
Saskaņā ar VID aprēķiniem 2018. gadā PVN plaisa veidoja 10,2%, kas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados.
Piemēram, 2017. gadā tā bija 12,1%, bet 2016. gadā – 12,3%.
VID ieskatā tas ir visnotaļ labs radītājs gan ņemot vērā PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan PVN plaisas apmērus Latvijā iepriekšējos gados.
Īpaši pozitīvi VID vērtē to, ka būtiski mazinājušās vispār nedeklarētās PVN summas.
2016. gadā vispār netika deklarēti 216,52 miljoni eiro un 2017. gadā 237,36 miljoni eiro, bet jau 2018. gadā nedeklarētā PVN summa ir sarukusi līdz 213,27 miljoni eiro.
Savukārt negatīvi VID vērtē to, ka joprojām pietiekami liela PVN plaisa (2,5%) veidojas, jo nodokļu maksātāji vienkāršu nemaksā aprēķinātus nodokļus.
VID ieskatā PVN nodokļu plaisas samazināšanos pēdējo gados ir sekmējuši vairāki faktori. Kopumā to pozitīvi ir ietekmējusi labvēlīgā ekonomiskā situācija valstī un arī pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai.
2018. gadā PVN plaisas mazināšanos sekmēja arī samazinātais ar PVN apliekamo darījumu slieksnis, kā arī PVN 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Līdztekus cīņai pret PVN izkrāpējiem VID aktīvi pārskata PVN maksātāju reģistru, no tā slēdzot ārā uzņēmumus, kuri gadiem nav veikuši nevienu darījumu, bet var tikt izmantoti krāpšanas shēmās. Pirms dažiem gadiem aizdomīgi bijuši 120 uzņēmumi, bet tagad to skaits sarucis līdz sešiem. Šādi VID krāpniekiem atņem instrumentus nelikumību veikšanai. Arvien skrupulozāk tiek izvērtēta arī PVN atmaksa. Šā gada septiņos mēnešos, konstatējot iespējami fiktīvus darījumus, tā atteikta, valstij ietaupot 76 miljonus eiro.
Tikmēr ēnu ekonomikas eksperts Arnis Sauka uzsver, ka
atšķirībā no VID datiem Eiropas Komisijas ieskatā Latvijā PVN plaisa ir par dažiem procentiem lielāka.
Arī esošā sistēma cīņa ar nodokļu izkrāpšanu drīz var izrādīties novecojusi. "Vienu nodokļa nemaksāšanas veidu nomaina cits. Banku vietā nāk finanšu platformas, naudas vietā kriptovalūtas. Kas man liekas svarīgi, ka VID ir jāinvestē un jāiet laikam līdzi, saprotot, ka šīs formas mainās," sacīja Sauka.
Tikmēr VID sagaida, ka arī šogad PVN plaisa turpinās samazināties. Tuvāko gadu mērķis – pietuvoties attīstīto valstu līmenim, kur šis rādītājs svārstās 5-6% robežā no nodokļa apjoma.
