Ārpus ētera
Maskavā un Sanktpēterburgā drīzumā parādīsies “beznodokļu tirdzniecības veikali diplomātiskajiem darbiniekiem, starptautisko organizāciju līdzstrādniekiem un viņu ģimeņu locekļiem”. Krievijas valdības lēmums par to publicēts Ministru kabineta tīmekļa vietnē un stāsies spēkā 27. augustā. Iegādāties preces šajos veikalos varēs tikai mazumā un uzrādot “dokumentus, kas apliecina dienesta stāvokli”. Apmēram zināms arī sortiments – viedtālruņi, pulksteņi, juvelierizstrādājumi, kosmētika un parfimērija, alkohols un tabakas izstrādājumi. Cenas visām šīm precēm būs norādītas ārzemju valūtā. Par tirdzniecības vietu īpašnieku kļūs uzņēmums, kuru atbilstoši valdības lēmumam jādibina Ārlietu ministrijai kopā ar vēl rīkojama īpaša konkursa uzvarētāju.
Aktīvi politiķi un politiskas amatpersonas bieži redzamas un dzirdamas kā sabiedrisko mediju informācijas avoti. Žurnālistu veidotajās ziņās vai intervijās parasti tie identificēti kontekstā ar pārstāvēto partiju. Vai valdības pārstāvju sasaistīšana ar piederību konkrētai partijai nozīmē papildu iespējas slēpti reklamēt medijos biežāk pieminētās partijas? Vai pierastā žurnālistu prakse priekšvēlēšanu gaisotnē nonāk pretrunā ar mediju politiskās neitralitātes principu?
Latvijas sabiedrība un mediji vada dzīvi kara apstākļos jau kopš 2014. gada, kad Krievija īstenoja pirmo agresijas vilni pret Ukrainu. Šogad, kad 24. februārī sākās Kremļa ofensīvas otrais vilnis, informatīvajam karam daudz gatavāka bija gan pati Ukraina, gan arī kaimiņvalstis. Tomēr jautājums par medijpratību un prasmēm izvērtēt plašajā informācijas mutulī esošo saturu ar katru dienu vairāk kļūst aktuāls. Kremļa rafinētais hibrīdkarš paļaujas uz spēju ietekmēt cilvēku prātus un sēt šaubas.
Kāpēc vajadzīgi sabiedriskie mediji? Kā tie strādā? Kā varu zināt, ka tie darbojas sabiedrības interesēs? Šie ir ļoti svarīgi jautājumi, kas pastāvīgi jāuzdod, un uz tiem jāatbild. Daudzviet pasaulē un nu arī Latvijā redakcionālās darbības vadlīnijas ir tās, kas palīdz izprast sabiedrisko mediju saturu un piedāvā atbildes uz minētajiem jautājumiem.
Kādēļ Valsts dome tika sasaukta uz ārkārtas sēdi tikai nedēļu pēc ziemas un pavasara sesijas beigām, neviens nesaprata. Pat žurnāla "Forbes" krievu redakcijā brīnījās. Konspiroloģisko versiju, ka tika gatavots kaut kas grandiozs saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas kārtējo apvienošanu, pieliekot klāt okupētos Ukrainas rajonus, taču tas pēdējā brīdī nav izdevies, atstāsim konspirologiem. Lai gan netieši šai versijai dod tiesības eksistēt tajā pašā piektdienā, 15. jūlijā, paredzētā Federācijas padomes ārkārtas sēde, kas pēc tam tika atcelta. Nenozīmīga pārbīde valdībā – vienu vicepremjeru nomainīja cits – tomēr nav iemesls, nedēļas laikā sakrājušies likumprojekti – arī ne. Sesiju taču varēja arī pagarināt, neatlaižot deputātus brīvdienās.
Parasti jūlijs Latvijas hokejā ir pavisam kluss mēnesis, kad nekas nopietns un būtisks nevar notikt a priori, kad paši hokejisti vēl bauda atvaļinājumu, bet komandu un federāciju vadītāji tikai sāk prātā būvēt provizoriskus plānus jaunajai sezonai. Tomēr 2022. gada vasara pārkāpusi visas tradīcijas un ierastos noteikumus, gandrīz vai ik nedēļu liekot internetam un sociālajiem tīkliem mutuļot. Un bija par ko satraukties…
"Šo dienu es atcerēšos visu mūžu. Tagad esmu tik priecīga un tik… latviska! It kā būtu dzimusi Latvijā," – tā par vasaras saulgriežu svinēšanu Jūrkalnē sacīja ukrainiete Anastasija, kura lustēties ieradās suitu tautastērpā. Par saviem saulgriežu nakts piedzīvojumiem Anastasija stāstīja savā dienasgrāmatā, kur arī atradīsi atbildes uz testa jautājumiem.
Kad Latvijā gudri cilvēki domā par demogrāfiju, pārsvarā tiek domāts par eiro skaitu vecāku maciņā, dzīvesvietas kvadrātmetriem, automašīnu ietilpību un citiem ģimenēm nenoliedzami būtiskiem jautājumiem. Pētnieki saka – sievietes grib vairāk bērnus, nekā viņām ir. Bet kaut kas tomēr attur. Varbūt mūs attur ne tikai eiro, kvadrātmetri un auto sēdvietu skaits, bet arī nevēlēšanās vēlreiz piedzīvot dzemdības?
27. raidierakstā “Kultūrdeva” LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītājas Henrietas Verhoustinskas viešņa ir Valmieras Drāmas teātra direktore un dramaturģe Evita Ašeradena, kuras lugas un arī stāstu grāmata ir parakstītas ar vārdu Evita Sniedze, un ar šādu vārdu Henrieta pazina Evitu, kad abas studēja teātra kritiku pie Silvijas Radzobes.
ASV vēstniecība Maskavā ieguvusi jaunu adresi: “Doneckas tautas republikas laukums”. Patiesībā nekāda laukuma tur nav. Vēstniecības ēka atrodas Lielās Devjatinskas šķērsielas un Koņuškovskas ielas stūrī. Līdz šim vēstniecības oficiālā adrese bija Lielajā Devjatinskas šķērsielā 8. Pilsētas varas iestādes nosprieda, ka parasts krustojums būs laukums un steidzami organizēja konkursu par tā nosaukumu, sarīkojot aptauju mērijas interneta vietnē. Izdevums “Mediazona” ziņo, ka par uzvarējušo variantu nobalsojuši apmēram 45 procenti aptaujas dalībnieku. Pavisam balsošanā piedalījušies vairāk nekā 275 tūkstoši maskaviešu.
Viss kas mēdz notikt tādā milzu megapolē kā Maskava. Manā mājā atsākās remonts, ko bija pārtraukusi pandēmija. Pie kāpņu telpas durvīm parādījās paziņojums ar lūgumu nenovietot automašīnas tur, kur atradīsies "celtnieku pilsētiņa", vienkāršāk sakot – vagoniņi. Pēc tam atbrīvojusies vieta tika apjozta ar drāšu žogu. Tomēr atvest vagoniņus nepaspēja. Pāris dienas vēlāk žogs pazuda. "Nospēra," īsi paskaidroja sētnieku brigadieris no mājas apsaimniekošanas uzņēmuma. Viņš lietoja citu vārdu, bet ar to pašu nozīmi. Naktī – to nejauši pamanīja viens no mājas iedzīvotājiem – atbrauca furgons, divi spēcīgi puiši izjauca žogu, iekrāva furgonā un aizveda.
LTV raidījuma “Kultūrdeva” vadītāja Henrieta Verhoustinska praida nedēļā uz raidieraksta “Kultūrdeva” 26. sēriju uzaicinājusi Lindu Curiku, kas pazīstama kā publiciste, blogere, pētniece, dzimumu līdztiesības eksperte, aktīva feminisma ideju paudēja, sieviešu stendapa dalībniece un LGBT tiesību aizstāve, kas atklāti runā par savu kopdzīvi ar sievieti.