Ja militārā līmenī NATO un pārējā civilizētā pasaule spēj vienoties par kopējiem atbalsta virzieniem un pretstāvēt Kremļa un Putina režīmam, mediju lauks un informācijas kritiska patēriņa joma ir tā, kur demokrātijai naidīgā vara joprojām ir stipra.
Starptautiskā mediju un komunikatoru organizācija DCN Global (Digitālās komunikācijas tīkls #Digicomnet) šonedēļ rīko konferenci “Karš digitālajā laikmetā” un pievērš vērību propagandas un dezinformācijas tēmām, kuras vēl asāk izgaismojas Ukrainas konflikta laikā.
Taču šonedēļ dienas gaismu ierauga kāds rīks medijpratības prasmju spodrināšanai, kuru izveidojuši IREX Baltijas biroja pārstāvji. IREX, starptautiska organizācija, kuras rūpju lokā ir atbalsts cilvēkiem un kopienām kopš 1968. gada, spējusi sniegt atbalsta zināšanas jau vairāk nekā 8250 pedagogiem pasaulē, bagātinot viņu zināšanas ar kritiskās domāšanas, starpkultūru un uz problēmām balstītu mācīšanās pieeju jeb “problem based learnining” (PBL).
Pagājušajā mēnesī IREX vadītāja Dr. Kristīna Lorda bija Latvijā, un viņu sastapt bija iespējams Latvijas studentijas pārstāvjiem Rīgas Stradiņa universitātes telpās.
“Kāds ir dezinformācijas apmērs un kādēļ mēs par to esam tik ļoti bažīgi? Viens no iemesliem ir tas, ka dezinformācija ir ārkārtīgi polarizējoša. Ir ļoti grūti virzīt sarunu un attīstīt dialogu, ja cilvēki nespēj vienoties par pamata faktiem. Tas grauj uzticību demokrātijas institūtam, uz kuru patiesībā mēs tik ļoti paļaujamies, lai vadītu mūsu sabiedrības dzīvi un sniegtu pakalpojumus. Tiek apdraudēts arī vēlēšanu godīgas norises jautājums. Iespējams, jūs sekojat norisēm un ziņām manā valstī – ASV, kur dezinformācija vieš sabiedrības daļā fundamentālas šaubas, un elektorālajā vēlēšanu sistēmas modelī tā var virzīties uz radikalizāciju, ekstrēmismu un konfliktiem. Dažādās valstīs dezinformācijai ir atšķirīgi virzieni, taču saknes vienmēr ir tādas pašas,” klausītājiem stāstīja IREX vadītāja.
Propagandas un dezinformācijas apjomi kļuvuši patiesi milzīgi, un tā nav tikai tieša Kremļa režīma virzīta ziņu plūsma. Tās ir arī viltus ziņu metastāzes, kas pārņem dažādas sociālo mediju platformas – sākot no populārākajām, beidzot ar slēgtajām ziņapmaiņas vietnēm.
Man šķiet, ka daļa veiksmes naidīgās informācijas izplatībā ir apstāklis, ka tehnoloģiju uzņēmumi nav bijuši gatavi šādam hibrīdkara pavērsienam, un arī tas, ka platformās iestrādātie filtrēšanas mehānismi un mākslīgā intelekta rīki nav apmācīti mazo valodu (un latviešu valoda ar saviem pāris miljoniem lietotāju, pretstatā ap 370 miljoniem, kuri runā angļu valodā, ir maza valoda) kontekstuālai analīzei.
"Mēs neesam roboti, kuri saņem informāciju un nodod to tālāk ļoti racionālā veidā. Mums piemīt emocijas, mums piemīt aizspriedumi. Visi šie faktori ietekmē, kā mēs interpretējam informāciju. Termins “iesaiste” sociālo mediju platformu vidē, un kas nozīmē “patīk” un “dalīties” – tas šīm platformām nozīmē reklāmdevēju doto ieguvumu, tas nozīmē peļņu. Savukārt gūtā peļņa nozīmē, ka platformām, privātām kompānijām ir stimuls vairot un prioritizēt šo (lietotāju) iesaisti. Viņi neizvirza patiesību par prioritāti, viņi nav veidojuši platformas, lai pilsoniska aktivitāte vai vēlētāju izpratnes tajās būtu prioritāras. Platformas tiek veidotas, lai par pašu nozīmīgāko faktoru un prioritāti virzītu šo “patīk” un “dalīties” iesaisti. Un kas visvairāk liek cilvēkiem iesaistīties? Tās ir viņu emocijas – bailes, smiekli, niknums. Tas liek mums katram reaģēt, iesaistīties, un tur ir nauda platformām. Tradicionālie mediji ir iesaistījušies cīniņā par auditoriju ar sociālo mediju platformām, un arī tie tagad “spēlē to pašu spēli” ar iesaisti,” stāsta Dr. Kristīna Lorda.
IREX veidotais tīmekļa kurss “Very Verified” (ļoti pārbaudīts) radīts mediju patērētājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai palīdzētu izvērtēt informāciju un apbruņotu tevi ar spēju identificēt dezinformāciju. “Very Verified” tiešsaistes kursu medijpratībā izstrādājusi ASV Valsts departamenta Baltijas Medijpratības programma.
“Lai gan viegli atpazīstam citu emocijas, mēs ne vienmēr pievēršam uzmanību paši savām. Dr. Dens Sīgels (Dan Siegel), Kalifornijas universitātes klīniskās psihiatrijas profesors, uzskata – ja spēsim identificēt savas emocijas un nosaukt tās, varēsim arī atgūt kontroli pār savām sajūtām. Angliski šai idejai izdomāts skanīgs sauklis – “Name it to Tame it”. Apzinies emociju, lai to apvaldītu!” – tā vienā no pirmajiem apmācību programmas skaidrojumiem par iesaistes tēmu lasām IREX “Very Verified”.
Medijjpratība pati par sevi nav “smagā artilērija” pret hibrīdkara dezinformāciju un propagandu. Tā vairāk kalpo par mūsu katra personīgo informācijas “bruņuvesti”, palīdzot sargāt sevi no klajiem uzbrukumiem un naidīgā satura izplatības. Esmu pārliecināts, ka tad, ja katrs Latvijas sociālo mediju platformu diskusiju dalībnieks būtu sekmīgi izlasījis un iepazinis tādu pamatapmācību kursu kā “Very Verified”, mūsu kopējā informatīvā telpa būtu daudz pozitīvāka un tīrāka no naida un meliem.
