Ziņas
Aizputes novadpētniecības muzejā drīzumā būs apskatāmas 12.–14. gadsimtā veidotas kuršu rotaslietas, kas pētnieku rokās nonākušas visai noslēpumainā veidā – kāds nezināms cilvēks tās bija atstājis pie muzeja durvīm. Arheologi gan ļoti cer, ka anonīmais dāvinātājs vēl sniegs informāciju, kur šīs rotaslietas atradis, jo, iespējams, uzgājis pētniekiem vēl nezināmu senvietu.
Līdz šim atklātībā nonākusī informācija par "Vienotības" finanšu saimniecību, visticamāk, nav pēdējā. Bijušais partijas biedrs un ilggadējais "Vienotības" biroja vadītājs Normunds Orleāns Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Panorāma" apgalvoja, ka algas aploksnēs saņēmuši ne vien "Vienotības" biroja darbinieki, bet arī partijai pietuvinātas personas citos amatos, tai skaitā – premjera birojā. Viņi jau snieguši liecības Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kurās to noliedz.
Lielā steigā tiek virzīti likuma grozījumi, kas paredz atļaut valstij pirkt vērtspapīrus valsts uzņēmumos. Valdība lēmumu pieņēma tikai otrdien, bet jau ceturtdien, 25. aprīlī, par to varētu lemt Saeima. Grozījumi šodien apspriesti un atbalstīti atbildīgajā Saeimas komisijā. Vai steigas pamatā varētu būt vēlme sagatavot augsni "airBaltic" atbalstam?
"Mums ir labklājība un miers. Protams, mums joprojām ir problēmas. Mums ir noteiktas valstis un politiskās kustības, kurām vēl ir pilnībā jāpieņem spēles noteikumi. Taču pacietība, sapratne un šis pielāgošanās gars, manuprāt, ir parādījuši mūsu Eiropu no labākās puses" tā atzīmējot Eiropas Savienības lielākās paplašināšanās 20 gadu jubileju teica Eiropas Komisijas toreizējais prezidents Romano Prodi.
Dens Raiss ir militārais eksperts ar praktisku pieredzi. Beidzis prestižo Vestpointas militāro akadēmiju. Irākas kara veterāns un patlaban ir Kijivas Amerikas Universitātes prezidents. Pateicoties viņa pūlēm, Ukraina ieguva kasešu munīciju, kas, pēc Raisa domām, ir viens no efektīvākajiem ieročiem un nesa pusi no visiem zaudējumiem Krievijas armijai.
Informācijas drošības projektā "#DrošaLatvija" dažādas krīzes situāciju izspēles un meistarklases notiek deviņās pašvaldībās visā Latvijā. Krāslavā secināts, ka pierobežas aktīvākajiem iedzīvotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izpratne un gatavība rīcībai krīzes apstākļos ir lielāka nekā citviet valstī dzīvojošajiem.
Šomēnes Liepājas reģionālā slimnīca piedzīvoja trīs stundu ilgu elektrības pārrāvumu ārējos tīklos un nācās pārslēgties uz slimnīcas autonomās energoapgādes sistēmu. Tā no pārslodzes sāka dūmot, un izsaukti ugunsdzēsēji. Šis gadījums ir aktualizējis jautājumu, cik pilsētas kritiskā infrastruktūra ir gatava krīzes situācijām.
Ar ceturtdienu, 25. aprīli, Latvijā beigsies janvārī izsludinātā gripas epidēmija, paziņojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), pamatojoties uz gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa datiem, kas liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā šo infekciju pacientu skaits nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Arī tiem dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar "ārvalstnieku likumu" un uz kuriem līdz šim prasība zināt latviešu valodu neattiecās, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude, trešdien, 24.aprīlī, vienojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot izmaiņas Imigrācijas likumā.
Nevalstiskā organizācija "Amnesty International" publicējusi savu jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē. Publikācijas autori ceļ trauksmi par to, ka valstu valdības un lielās korporācijas ar savu rīcību apdraud pastāvošo starptautiskajos likumos balstīto kārtību un tehnoloģiju attīstība sekmē arvien lielāku sabiedrības sašķeltību.
Kultūras ministrija (KM) 24. aprīlī nosūtījusi vēstuli Limbažu pašvaldībai ar aicinājumu ievērot Bibliotēku likumā noteikto un pirms pašvaldības iecerētās 7 pagastu bibliotēku – Straumes, Stienes, Ārciema, Bīriņu, Vitrupes, Katvaru un Braslavas – reorganizācijas jautājumu izskatīt nākamajā Latvijas Bibliotēku padomes (LBP) sēdē, kas paredzēta 21. maijā, informēja KM.
Vides pieejamība ir svarīga ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī senioriem un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere lūgusi pie ārdurvīm ierīkot kāpņu margas, taču apsaimniekotāja sarīkotajā mājas iedzīvotāju aptaujā nav saņemta vairākuma piekrišana. Invalīdu un viņu draugu apvienībā "Apeirons" skaidro – rokturis ir labiekārtojums, kas nama apsaimniekotājam būtu jānodrošina cilvēku ērtībām, savukārt aptauja jārīko kapitālu būvju gadījumā.