Ziņas
Vēl nesen hipotekāro kredītu pārkreditēšana maksāja no 400 līdz 600 eiro, bet šobrīd situācija ir būtiski mainījusies – patērētājam vairs nav jātērē laiks, lai pārkreditētos no vienas bankas uz citu, jo lielākos ar pārkreditēšanos saistītos darbus savā starpā veic bankas. Šis regulējums attiecas gan uz banku, gan nebanku kredītētājiem. Pagaidām interese par šo procesu nav ļoti liela, jo daļa kredītņēmēju saņem kompensācijas par "Euribor" likmes pieaugumu, bet nākotnē tā noteikti augs un jaunais regulējums varētu veicināt arī lielāku banku konkurenci.
Vairākas nedēļas vienas no intensīvākajām kaujām Ukrainas frontē notiek ap Časivjaras pilsētu Doneckas apgabala ziemeļaustrumos. Krievija ar lieliem spēkiem cenšas ieņemt pilsētu, bet Ukrainas armija pagaidām ir spējusi noturēt Časivjaru savā kontrolē. Taču karavīru un bruņojuma trūkuma dēļ ukraiņiem ir arvien grūtāk aizsargāt pilsētu, ko tikai dažu kilometru attālumā esošās iebrucēju vienības nepārtraukti apšauda ar artilēriju un citiem ieročiem.
Patērētājiem aizvien nozīmīgāk kļūst uzturā lietot vietējo pārtiku, kā arī būt informētiem par pārtikas izcelsmi un kvalitāti. Savukārt pārtikas ražotājiem ir būtiski apzināties, ka precei ir pieprasījums un noiets. Preiļu novada pašvaldība sākusi darbu pie sadarbības tīkla izveides, lai ar vietējo, kvalitatīvu un drošu pārtiku apgādātu visas pašvaldības iestādes, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus – bērnudārzus, skolas, pansionātus, slimnīcu.
Starp Rīgu un Liepāju no ceturtdienas vairāki reģionālie autobusi brauc ātrāk un tajos biļetes maksā lētāk. Paralēli valsts apmaksātajiem reisiem starp abām pilsētām sāk kursēt arī komercreisi. Bez valsts dotācijas braucienus nodrošina starptautiskais pārvadātājs "Lux Express" un vietējais uzņēmums "Liepājas autobusu parks", kurš iepriekš šoferu trūkuma dēļ nespēja izpildīt visus reisus.
Cik pareizi ir tas, ka Latvijā strādājošā "Latvijas gāze" dividendēs par savu peļņu pagājušajā gada vasarā Krievijas valsts kompānijām izmaksājusi vairākus miljonus eiro? Šo jautājumu patlaban vērtē tiesa. Prasību pret kompāniju cēlis advokāts Mārtiņš Kvēps, kurš uzskata – fakts, ka ļaujam dividendēm no Latvijā nopelnītā nonākt Kremļa rokās, ir kauna traips visai valstij.
Onkoloģisko aprūpi Latvijā veselības ministrs un visa valdība pieteikusi kā nacionālo prioritāti, uzsākot darbu pie jauna veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.–2027. gadam. Jāatgādina, vēža diagnostika un ārstēšana vārdos jau līdz šim ir bijusi prioritāte, bet – bez rezultāta. Tā savā revīzijā pērn secinājusi Valsts kontrole. Ārsti un pacienti norādījuši, ka onkoloģiskā aprūpe jāuzlabo pilnīgi visos tās posmos.
Izsitumi, sirds darbības paātrināšanās, panikas lēkmes. Tik dažādus ziņojumus par iespējamām zāļu blaknēm šogad aprīlī saņēmusi Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Kopš ziņojumu var iesniegt vienkāršoti, ar mobilo tālruni nolasot svītru kodu, ziņojumu skaits krasi pieaudzis. Šī gada četros mēnešos saņemti tikpat ziņojumi, cik visa pērn gada laikā. Tas gan nenozīmē, ka zāles kļuvušas nedrošākas. Vienkārši aktīvāki kļuvuši tie, kas agrāk negribēja pildīt papīra anketas.
Tuvojoties sezonas darbiem, saimniecības meklē viesstrādniekus, dienā piedāvājot nopelnīt 50, 60 un vairāk eiro. Taču darbaroku trūkst – pirmkārt tāpēc, ka darbs ir tikai uz pāris mēnešiem, otrkārt, tāpēc, ka ne visi vēlas strādāt salīdzinoši smagu darbu – akmeņu lasīšana, ražas vākšana, darbs kūtī.
Latvijas slimnīcās šobrīd darbojas 35 dakteri klauni, kuri atvieglo mazo pacientu ikdienu. Liepājas Reģionālajā slimnīcā tādu ir tikai trīs, bet gan mediķi, gan klaunu biedrība saka – šādas vizītes jārīko biežāk, klaunus vajag vairāk. Sagatavot jaunus dakterus klaunus apgrūtina līdzekļu trūkums, jo iniciatīva noris tikai par ziedojumiem. Pēc trīs gadu pārtraukuma maijā plānots veidot jaunu klaunu atlasi.