Ārpus ētera
Mediju pratības iniciatīva “Pilna doma” atkal aicina vidusskolēnus iegūt zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem, piedaloties konkursā un radot žurnālistikas darbus par kādu sabiedrībā aktuālu tematu, vēsta Baltijas Mediju izcilības centrs. Mediju prasmes vidusskolēni varēs apgūt kopā ar Latvijas labākajiem žurnālistiem.
Izdevums “Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkās” veidots kā metodiskais materiāls bibliotekāriem, skolotājiem, vecākiem un visiem tiem, kuri ir ieinteresēti ar grāmatas starpniecību attīstīt un pilnveidot kritiskās domāšanas, satura izvērtēšanas, atstāstīšanas un jautāšanas prasmes. Šis ir pirmais izdevums Latvijā, kurā sniegtas praktiskas idejas medijpratības veicināšanas nodarbībām dažāda vecuma bērniem bibliotēkās.
Vai mediji un žurnālisti tikai izmanto populistiskus politiķus kā informācijas avotus, pasīvi parāda to viedokļus vai darbību, palīdzot iegūt atpazīstamību? Varbūt mediji paši atbalsta populistu idejas un izmanto populismu kā realitātes atspoguļošanas ietvaru?
Viltus ziņu jēdziens plaši atpazīstams ir kļuvis arī pie mums. Daļēji tas tā noticis, pateicoties vietējiem biznesmeņiem, kas pēc ārvalstu kolēģu parauga cenšas pelnīt interneta reklāmas naudu uz cilvēku lētticības rēķina. Taču viltus ziņu biežā pieminēšana ir skaidrojama arī ar to, ka medijiem pašiem tas vienkārši ir ērti. Metot vienā katlā dažāda līmeņa nepatiesas informācijas izpausmes, žurnālisti no turienes var makšķerēt bieži vien acīmredzamas blēņas un, tās aprakstot, uzdoties par sabiedriski nozīmīgas funkcijas pildītājiem. Tanī pašā laikā vajadzīgo uzmanību negūst tēmas, kas ir krietni svarīgākas.
Vecrīgā ceturtdien, 12. oktobrī, tiks atvērts jauniešu mediju centrs "Young Media House" – vieta, kur jauniešiem tikties un izglītoties mediju jomā, informē jauniešu izglītojošās kustības "Young Media Sharks" Avantis pārstāve Ilona Bičevska.
Otrdien, 18.jūlijā, Kultūras ministrija (KM) prezentēja Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātus. Tie fiksē situāciju 2017.gada jūnijā un liecina, ka aptuveni pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst izpratnes par to, kā pareizi jāizvērtē mediju sniegtā informācija, vēsta KM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Lai arī šobrīd viens no galvenajiem informācijas avotiem ir internets, laukos arvien cieņā arī drukātā prese, tostarp pat skolu avīzes. Lai pilnveidotu to veidotāju - skolēnu - zināšanas žurnālistikā, Madonas novada Lazdonas pamatskolā aizritējušas mācības. Tajās plašāku ieskatu par žurnālistikā iesaistīto profesiju specifiku guva arī kaimiņu novadu Cesvaines un Lubānas skolu avīžu izdevēji.
Ir pamats domāt, ka viltus ziņām ir diezgan liela ietekme uz sabiedrību, liecina SKDS aptauja, kas veikta pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma. Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viltus ziņām ir ļoti liela vai drīzāk liela ietekme uz sabiedrību, turklāt lielākā daļa aptaujāto ir saskārušies ar viltus ziņām.
Jau ilgāku laiku arī Latvijā spriež par mediju pratību un ir sākts darbs, lai sekmētu iedzīvotāju prasmi lietot medijus, kritiski izvērtēt to saturu, meklēt un analizēt informāciju. Taču aizvien vēl Latvijā nav veikts visaptverošs pētījums par to, kāds tad ir cilvēku medijpratības līmenis. Kultūras ministrija nupat izsludināja konkursu pētījumam par Latvijas iedzīvotāju medijpratību 2017. gadā.
