"Parādās jauni izaicinājumi ir informatīvā telpā – tas, kādā veidā potenciālie ienaidnieki mēģina ietekmēt mūs, lai mēs nevarētu pieņemt lēmumus izšķirošos brīžos. Tāpēc svarīgi meklēt labākās zāles, kā Latvijā ierobežot viltus ziņu izplatību," atklājot diskusiju “Viltus ziņas – Gruzdošais drauds” uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viltus ziņām liela ietekme uz sabiedrību, uzskata iedzīvotāji
Kopā 53% aptaujāto uzskata, ka viltus ziņām ir ļoti liela vai drīzāk liela ietekme uz sabiedrību, savukārt 29% šādu ziņu ietekmi novērtējuši kā mazu vai drīzāk mazu. Pārējiem aptaujātajiem par šo jautājumu nebija noteikta viedokļa.
Ar viltus ziņām saskārušies un tātad tās arī prot atpazīt aptuveni veseli 80% iedzīvotāju.
Gandrīz ceturtdaļa - 22% - ar tām saskārušies bieži, 38% - dažkārt, bet vēl 20% - reti. Tikai aptuveni 5% ar viltus ziņām nav saskārušies nekad.
Create your own infographics
Pēc ekspertu vērtējuma, šobrīd visbīstamākā mērķauditorija viltus ziņu saņemšanai ir Baltijas valstīs dzīvojošā krievvalodīgo kopiena. Kā uzsver Igaunijā dzīvojošais krievu publicists Artēmijs Troickis, ar viltus ziņām Krievija cenšas pretototies šīs sabiedrības daļas integrācijas centieniem un mēģina no krievvalodīgo jautājuma radīt problēmu. Tomēr ir arī labas ziņas.
"Lielai daļai Baltijas valstīs dzīvojošās krievu jaunatnes ir izveidojusies imunitāte pret viltus ziņām. Tā vairāk tiecas uz Eiropas vērtībām un aizraujas ar notiekošo pašu mājās. Tādējādi lēnām un pastāvīgi propagandai pakļauto cilvēku skaits samazinās," norāda Troickis.
Pašvērtējums par mediju pratību - glaimojošs, bet ne līdz galam pamatots
Liela daļa iedzīvotāju savas prasmes un iemaņas atšķirt izdomātas ziņas no patiesām vērtē kā labas. Kopā 44% respondentu savu spēju atpazīt viltus ziņas novērtēja kā labu vai ļoti labu, savukārt 35% kā vāju vai ļoti vāju.
Create your own infographics
No šiem aptaujātajiem 52% ar augstāko izglītību uzskatīja, ka viltus ziņas atpazīst ļoti labi vai labi. Tāpat domāja 42% ar vidējo izglītību, bet tikai 26% ar pamata izglītību.
Tomēr, lūgti atpazīt viltus ziņas, daudzi no cilvēkiem ar augstu pašnovērtējumu to nespēja izdarīt.
Ar kādām ziņām pārbaudīja mediju pratību
Lielākā daļa no tiem, kuri bija dzirdējuši ziņu par "airBaltic" lidmašīnas avārijas nosēšanos, to uzskatīja par patiesu ziņu.
Ziņa par it kā izvaroto krievu pusaudzi Ļizu balstījās īstas krievu meitenes viltus liecībās. Patiesībā viņa slēpusies drauga dzīvoklī, jo bijušas problēmas skolā.
Par referenduma ierosināšanu, lai tauta balsotu par Saeimas atlaišanu, iespējams parakstīties portālā www.latvija.lv. Tomēr parakstīties tiešsaistē nebija iespējams, jo portālā norādīja, ka nav iespējams pārbaudīt vēlēšanu tiesību esamību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā.
Mītu, ka Norvēģija ir pedofilu zeme un incests tur ir sociāla tradīcija, Latvijā izplatīt palīdzējis populārais bērnu ārsts Pēteris Kļava intervijā avīzei "МК – Латвия".
„Izejas avots ir krievu avīze „Segodna.ru”, kas atsaucas uz organizāciju „Krievu mātes”, kas izplatījusi ziņas, ka, lūk, šajā intervijā Norvēģijas televīzija ziņo, ministre paziņojusi, ka incests ir sociāla norma,” komentēja pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe. Ministres teiktais bija klaji sagrozīts.
Kā redzams, tie, kuri novērtēja savas viltus ziņu atpazīšanas prasmes kā labas, nebija īpaši prasmīgāki viltus ziņu atpazīšanā, nekā pieticīgākie respondenti, kuri tās novērtēja kā vājas vai neesošas.
"Mēs redzam, ka lielākā daļa iedzīvotāju apgalvo, ka viņi saskaras ar [viltus] ziņām, tātad spēj vairāk vai mazāk tās atpazīt. Mēs redzam, ka liela daļa iedzīvotāju savas prasmes un iemaņas vērtē kā labas, bet tie ir tikai pašvērtējumi, un mums ir stingrs pamats domāt, ka šie augstie pašvērtējumi arī īsti varētu nebūt pamatoti. Visdrīzāk visdažādāko viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību īstenībā varētu būt diezgan liela, lai neteiktu ļoti liela," norādīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma veiktā aptauja norisinājās šī gada 3.-15.martā. Tajā piedalījās 1003 respondentu.
Spiediet šeit, lai redzētu pilno aptauju, kas tika prezentēta piektdien, 19.maijā, diskusijā “Viltus ziņas – gruzdošais drauds”, kas notika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātā diskusiju cikla par Latvijas drošību ietvaros sadarbībā ar Baltijas mediju izcilības centru.
