Ārpus ētera
No Eiropas valstīm visievainojamākās no viltus ziņām ir Balkānu valstis, bet visnoturīgākie pret dezinformāciju ir skandināvi, liecina jauns pētījums par medijpratību Eiropā.
Skaitliskiem faktiem ir īpašs statuss – tiem piemīt objektivitātes un patiesības aura. Līdz ar to informācijas avots, kas izmanto skaitļus, šķiet uzticamāks. Pieci.lv medijpratības projektā “Tīri Fakti” piedāvā dažus padomus, kā atpazīt muļķīgas kļūdas un maldināšanu diagrammās, grafikos un citās datu vizualizācijās.
Pazīstami cilvēki savos “Instagram” fotoattēlos rāda arī vingrošanas paklājus, zobubirstes, pulksteņus, kosmētiku, dzērienus u.c. preces un pakalpojumus. Viedokļa līderus - personas, kuras spēj ietekmēt lielu cilvēku skaitu, uzrunā uzņēmumi un par produkta reklamēšanu ne vienmēr atlīdzina naudā – uzņēmums cilvēkam iedod "dāvanu" un grib, lai to izmanto un atrāda sociālajos tīklos.
Daļai bērnu un pusaudžu ir nepietiekamas zināšanas un prasmes, kas vajadzīgas lietpratīgai un drošai dažāda veida informācijas patērēšanai, radīšanai un kopīgošanai. Tā secinājusi Kultūras ministrija (KM) pētījumā par deviņu līdz 16 gadus vecu skolēnu medijpratību. Turklāt vairāk nekā puse no jauniešiem internetu lieto ne mazāk par trim stundām dienā. Tomēr ir bērni un jaunieši, kas nezina, kā padarīt, piemēram, savas fotogrāfijas redzamas tikai draugiem vai cilvēkiem, kuriem paši atļāvuši.
Ar Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Olgas Dragiļevas lekciju Daugavpils Krievu vidusskolā pirmdien, 5. februārī, Latvijas žurnālisti sākuši apmeklēt Latvijas skolas, lai mācītu jauniešiem mediju pratību projekta “Pilna doma” ietvaros.
Mūsdienās jau no agra vecuma īpaši aktuāla ir prasme analizēt informācijas avotus, vēstījumus. Šobrīd topošajā jaunajā mācību saturā medijpratībai atvēlēta salīdzinoši neliela loma, kas gan jau ir vairāk nekā līdz šim. Latvijas Radio uzrunātie jaunieši trijās Latvijā skolās – Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē – stāsta, ka ļoti daudz laika pavada sociālajos tīklos, arī informāciju nereti iegūst tur, jaunieši patērē ziņas arī ārzemju portālos, savukārt skolotāju prasmes orientēties modernajās tehnoloģijās un internetā nereti novērtē kritiski.
Uzzini, cik labi tu spēj atšķirt ziņas no reklāmām, politiķus no kaķiem un faktus no pārliecības. Izvēlies pareizo atbildi no trim variantiem.
Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.
Ar medijiem un žurnālistiku saistīto 2017.gada notikumu vidū atlasīti tie, kuri iezīmēja kādu pavērsienu, iesāka tendenci, kura varētu turpināties arī nākamajā gadā.
Cīņā ar viltus ziņām ir svarīgi nodrošināt noteiktu vispārēju zināšanu pamatu, lai cilvēki paši aizdomātos par saņemtās informācijas patiesumu. Taču, no otras puses, ir jāņem vērā, ka daļa viltus ziņu nav pilnībā neticamas, bet nedaudz pārsniedz personas zināšanu robežu, intervijā LTV raidījumam “Pasaules panorāma” norādīja Prāgas Eiropas Drošības centra koordinators, starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti.
